Помогите новичку (экзамен на оружие)

Добрый день, проясните новичку несколько моментов:
1. Как происходит экзамен в полиции, т.е. дается ли время на подготовку, сколько вопросов в билете и т.д.
2. Насколько точным должен быть ответ к тексту нормативного акта, т.е. допускается "вольный пересказ" нормы, с целью проверить понимание сути, или требуется точное знание статьи. Имея опыт сдачи экзаменов в институте, преподавателям-работникам МВД, могу предположить, что требуют близко к дословно?
3. Понятно, что в законе, четко указано, что язык сдачи экзамена- государственный, идем сдавать вместе с коллегой у которого проблема с латышским, может ли он отвечать по русски, хотя бы сложные термины. Понимает все, а вот отвечать будет трудно.
4. Очень четко отдаю себе отчет в том, что оружие совсем не игрушка, подскажите, кто и где может научить практическим навыкам обращения с оружием: технике безопасности, обслуживании оружия, и т.д. не для галочки или экзамена, а для себя?
5. Хотел бы получить как разрешение на хранение, так и на ношение, насколько сложно получить разрешение на ношение оружия, где то здесь на форуме прочитал, что "проще чем права", так ли это. Если так, то какие основания полиция считает достаточными что бы дать разрешение именно на ношение?
6. Где быстрее получить мед. справку и где пройти курсы по оказанию первой помощи?
Заранее спасибо за помощь. С уважением Игорь.

По первым вопросам не в курсе, сдавал 5 лет назад без проблем на русском.

4. Советую двигаться в сторону IPSC. www.shooting.lv Проходят тренировки регулярно. Но это уже после покупки своего пистолета (калибра 9х19 )
5. Основание - самооборона, и все.
6. Я проходил медкомиссию в поликлинике МВД, с полисом стоит 27 лат, может где-то дешевле есть.

1) Дается 30 минут, но на самом деле даже больше.
2) Требуется понимание вопроса, термины конечно как можно ближе к тексту.
3) Можно сдавать на русском, никаких проблем.
4) Можно и в IPSC податься, есть и другие варианты. Тут на форуме Ивар проводит тренировки регулярно, говорят что очень толково.
5) Получить в общем-то несложно, только с бумажкой помурыжат недельки 3-4. Пишите что для самообороны и защиты себя и своей семьи. В общем инспектор в разрешиловке даже продиктует что правильно писать .
6) По справке : идете в Veselibas Centrs 4 на Кр.Барона 117 (тел. 67847131), время работы комиссии такое : пн и чт с 13-18, вт с 10-14, ср-пт с 9-13. Берете с собой 2 фотографии 4x3 и проходите комиссию минут за 30. Получаете бумажку и 2 выписки, все это потом отдадите инспектору. Все удовольтвие обойдется Вам в 15 лат.
Пеовую мед. помощь можно получить в автошколах.

Удачи!

Originally posted by Sknight:
Пеовую мед. помощь можно получить в автошколах.

Обычно автошколы говорят, что обучают только своих слушателей. Идите в Красный Крест (напротив бывш. кино "Пиониерис"). Все удовольствие за 20 латов, но 2 вечера потеряете.

Originally posted by sgt:

Обычно автошколы говорят, что обучают только своих слушателей. Идите в Красный Крест (напротив бывш. кино "Пиониерис"). Все удовольствие за 20 латов, но 2 вечера потеряете.

У меня проблем с автошколой не было. Обзвонил по справочнику несколько автошкол и выбрал самую близкую.

с первой помощью вапще хуйня получается- по закону есть первая помощь и неотложная медицинская (никакой первой медицинской нет в природе). Для первой помощи никаких курсов не требуется, а неотложную медицинскую может оказать только медработник. В общем от этой справки нету никакого толка, толька деньги дерут.

Сегодня сдал экзамен, мне показалось, что даже чересчур просто, готовился к серьезной проверке, а все походило больше на формальность. Если кому надо материалы пишите, вышлю.

Подниму-ка тему в Важное, сейчас много народу сдаёт, может кому поможет.

По ходу дополним, конечно.

И аналогичная тема на местном форуме.

forum.armory.lv

Там много информации от недавно сдавших.

Originally posted by Advokate1:

Если кому надо материалы пишите, вышлю.

Пишу.
Сам то весьма давно сдавал, а как у модератора раздела спрашивают часто.
Если не жаль - свежий вариант материалов будет многим полезен.

Originally posted by Calex:
Пишу.
Сам то весьма давно сдавал, а как у модератора раздела спрашивают часто.
Если не жаль - свежий вариант материалов будет многим полезен.

У меня есть вариант октября. 2008
сканировать долго, и объём большой.
Отксерить по необходимости могу.

Спасибо, может у кого в электронном виде есть.
На бумаге люди и в полиции взять могут.

У меня есть, в электронном виде, т.к. я сам юрист, то ответы готовил сам, по началу, ответы готовил и на русском и на латышском, что бы коллега смог выучить, но коллега сказал, что это лишнее и он будет учить на латышском, так что 10 ответов на двух языках, дальше только на латышском. Скажите как я выложу. Мне не жалко, поделюсь с удовольствием.

На русском то же есть в электронном виде, кто-то из коллег подкинул, но там много неточностей, и нет изменений которые вносились в закон в течении последних 1-2х лет, тем не менее давайте тоже выложим, кому то поможет.

Конечно, если не трудно.

Коротенький FAQ :

"После сдачи экзамены появились следующие вопросы:
1.Когда собирался сдавать в 2007 году бумажка об окончании курсов первой медицинской помощи, вроде, считалась без срока давности (у меня за 2002 год), а сейчас сказали, что она действительна 5 лет, так ли это?
2.Поскольку квартиру снимаю (есть договор аренды на год), дают ли разрешение на хранение/ношение, если буду хранить в этой квартире? Нужно ли письменное разрешение хозяев квартиры на установку сейфа и хранение оружия или достаточно их устного согласия? Может стоит перезаключить договор аренды на срок 3-5 лет, что бы договор на год не стал причиной выдачи разрешения на оружие на срок до истечения договора аренды?
Закон в данном случае говорит лишь о том, что я должен хранить оружие по декларированному (зарегистрированному) адресу места жительства, нет оговорки о том, что недвижимость должна быть в собственности.
3.Так же, в 2007 году, вроде, было достаточно 2-х справок: нарколог и психиатр, в законе же еще говорится о справке от семейного врача об общем состоянии здоровья. Что всетаки надо?
4.Смотрел сегодня сейфы, разброс цен очень велик, начиная от 23 Ls (одно отделение) и заканчивая более 200 Ls. Смотрел в K-Rauta на юрмальском шоссе польские сейфы, толщина стенок около 4 мм, понравился за 36 Ls на 3 полки. Замок с электронным кодом и дублируется ключиком (если забыл код или сели батарейки), такой подойдет или все же смотреть за 70-90 немецкие? Где смотреть и за сколько, что бы сейф открывался и кодом и ключом, но не дублировался?"

1) Да, это так. Придется получать заново эту бумажку. Могу дать номер телефона, если понадобится.
2) Это пофигу, НО! Вам придется задекларировать себя по этому адресу. Задекларироваться несложно, как причина годится даже устная договоренность с владельцем квартиры. Если у Вас письменный договор, то возьмите его с собой когда пойдете в самоуправление вашего района. Процедура декларации бесплатная и займет от силы 10 минут вашего времени.
3) Идете в Veselibas Centrs 4 на Кр.Барона 117 (тел. 67847131), время работы комиссии такое : пн и чт с 13-18, вт с 10-14, ср-пт с 9-13. Берете с собой 2 фотографии 4x3 и проходите комиссию минут за 30. Получаете бумажку и 2 выписки, все это потом отдадите инспектору. Все удовольтвие обойдется Вам в 15 лат.
4) Сейф какой по душе глянется, требования к толщине стенок должны знать если экзамен сдавали недавно. Только придется его с полу или стене прикрутить. Инспектора все же просят даже полноразмерные оружейные сейфы крепить к полу.

Вопросы и ответы экзамена лежат тут : ftp://94.101.233.100/FIREARMS/Pere.pdf

Calex выслал Вам на е-маил. публикуйте.

Вопросы и ответы экзамена лежат тут :

ftp://94.101.233.100/FIREARMS/Pere.pdf

Это именно те ответы на русском которые я упоминал ранее, проблема в некоторой не точности, и "старости" версии, но для подготовки вполне сгодятся, для тех кто совсем не читает на латышском.

Могу выслать подборку материалов для экзамена.
Правда, правила КМ N159 и N538 у меня на латышском, так как на русском не нашел. Всё остальное на русском.
Пишите в ПМ.

Также, если кто может поделиться вышеупомянутыми правилами на русском, буду благодарен. Также пишите в ПМ.

И так, с любезного разрешения автора подготовленные им ответы на вопросы экзамена:

I Pārbaudījuma jautājumi:

1. Likumā lietotie termini: šaujamierocis, atkārtotas darbības šaujamierocis, automātiskais šaujamierocis, pusautomātiskais šaujamierocis, viena šāviena šaujamierocis.

šaujamierocis - ierocis, kurā šāviņš enerģiju virzes kustībai saņem, šaujampulverim sadegot gāzu spiediena rezultātā;
огнестрельное оружие - оружие, в котором снаряд получает энергию для поступательного движения в результате давления газов при сгорании пороха;
atkārtotas darbības šaujamierocis - šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;
огнестрельное оружие повторного действия - огнестрельное оружие, у которого после каждого выстрела новый патрон из обоймы или барабана вводится механизмом, приводимым в действие вручную;
automātiskais šaujamierocis - šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;
автоматическое огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, которое после каждого выстрела само заряжается для нового выстрела и, если его пусковой механизм приведен в действие один раз, способно произвести несколько выстрелов;
pusautomātiskais šaujamierocis - šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;
полуавтоматическое огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, которое после каждого выстрела само заряжается для нового выстрела и, если его пусковой механизм приведен в действие один раз, способно произвести только один выстрел;
viena šāviena šaujamierocis - šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;
огнестрельное оружие одного выстрела - огнестрельное оружие, у которого отсутствует подающая обойма или барабан и в которое боеприпас (патрон) перед каждым выстрелом закладывается вручную;

2. Likumā lietotie termini: garstobra šaujamierocis, gludstobra šaujamierocis, militārais gludstobra šaujamierocis, īsstobra šaujamierocis, vītņstobra šaujamierocis.

garstobra šaujamierocis - šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;
длинноствольное огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, длина ствола которого превышает 300 миллиметров или общая длина которого превышает 600 миллиметров;

gludstobra šaujamierocis - šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;
гладкоствольное огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, у которого являются гладкими по меньшей мере две трети длины канала ствола, считая от патронника;

militārie šaujamieroči un munīcija - speciāli militārajām vajadzībām izgatavoti vai ražoti šaujamieroči un munīcija;
военное огнестрельное оружие и боеприпасы - специально для военных нужд изготовленные или произведенные огнестрельное оружие и боеприпасы;

īsstobra šaujamierocis - šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;
короткоствольное огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, длина ствола которого не превышает 300 миллиметров или общая длина которого не превышает 600 миллиметров;

vītņstobra šaujamierocis - šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kuras izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un kuri Latvijas Republikā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.
нарезное огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, у которого в канале ствола на всей его протяженности образованы спиралеобразные канавки, придающие пуле вращательное движение.

3. Likumā lietotie termini: ieroča kopija, ieroča remonts, ieroču vai munīcijas izgatavošana, ražošana, kalibrs.

ieroča kopija - oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;
копия оружия - точное воспроизведение оригинального оружия, которое имеет только функции справочного источника или декоративные функции;

ieroča remonts - ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;
ремонт оружия - устранение дефектов оружия или приспособление оружия для индивидуальных потребностей собственника;

ieroču vai munīcijas izgatavošana - atsevišķu ieroču, munīcijas vai to sastāvdaļu izgatavošana;
изготовление оружия или боеприпасов - изготовление отдельных единиц оружия, боеприпасов или их составных частей;

ražošana - dažādu veidu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu, pirotehnisko izstrādājumu vai to sastāvdaļu rūpnieciska ražošana, kā arī ar to saistīti zinātniski tehniskie pētījumi vai tehniskās dokumentācijas izstrādāšana;
производство - промышленное производство различного вида оружия, боеприпасов, взрывчатых веществ, взрывных устройств, пиротехнических изделий или их составных частей, а также связанные с этим научно-технические исследования или разработка технической документации;

kalibrs - šaujamieroča stobra urbuma, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;
калибр - условный размер канала ствола огнестрельного оружия, снаряда или гильзы;

4. Likumā lietotie termini: šaujamierocis, pneimatiskais ierocis, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, munīcija, patrona, propelents, šāviņš.

šaujamierocis - ierocis, kurā šāviņš enerģiju virzes kustībai saņem, šaujampulverim sadegot gāzu spiediena rezultātā;
огнестрельное оружие - оружие, в котором снаряд получает энергию для поступательного движения в результате давления газов при сгорании пороха;

pneimatiskais ierocis - ierocis, no kura lodi, bultu vai citu lādiņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;
пневматическое оружие - оружие, из которого пуля, стрела или другой снаряд выстреливается с помощью сжатого газа;

lielas enerģijas pneimatiskais ierocis - pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;
пневматическое оружие большой энергии - пневматическое оружие, начальная энергия заряда которого превышает 12 джоулей;

munīcija - priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;
боеприпасы - предметы, конструктивно изготовленные для производства выстрела и предусмотренные для уничтожения или повреждения живых или неживых целей;

5. Likumā lietotie termini: glabāšana, iegādāšanās, ieroča pārvadāšana, ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana, ieroču vai munīcijas kolekcija, pārsūtīšana, realizēšana.

glabāšana - ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;
хранение - держание в разрешенном месте оружия, боеприпасов, взрывчатых веществ, взрывных устройств, специальных средств или пиротехнических изделий с соблюдением установленных требований безопасности;

iegādāšanās - ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu iegūšana īpašumā vai valdījumā;
приобретение - приобретение в собственность или владение оружия, боеприпасов, взрывчатых веществ, взрывных устройств, специальных средств или пиротехнических изделий;

ieroča pārvadāšana - nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta;
перевозка оружия - перевозка или перемещение при себе незаряженного и отдельно от боеприпасов упакованного оружия в таком виде, что возможность его применения исключена;

ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana - pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;
ношение оружия или специального средства - перемещение при себе за пределами места хранения готового к применению оружия или специального средства;

ieroču vai munīcijas kolekcija - ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēstures, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;
коллекция оружия или боеприпасов - собрание оружия или боеприпасов, которое имеет назначение научно-технического, художественного, исторического, криминалистического или иного познавательного источника;

pārsūtīšana - ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;
пересылка - перемещение по почте, багажом или при посредничестве третьих лиц оружия, боеприпасов, взрывчатых веществ, взрывных устройств, специальных средств или пиротехнических изделий;

realizēšana - ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;
реализация - продажа, мена, дарение или передача иным образом в собственность или владение другому лицу оружия, боеприпасов, взрывчатых веществ, взрывных устройств, специальных средств или пиротехнических изделий;

6. Likumā lietotie termini: medību šaujamierocis, militārie šaujamieroči un munīcija, sporta šaujamierocis. Kādi šaujamieroči un munīcija paredzēta pašaizsardzībai ?

medību šaujamierocis - šaujamierocis, kas klasificēts Latvijas Republikā kā medību šaujamierocis;
охотничье огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, сертифицированное в Латвийской Республике как охотничье огнестрельное оружие;

militārie šaujamieroči un munīcija - speciāli militārajām vajadzībām izgatavoti vai ražoti šaujamieroči un munīcija;
военное огнестрельное оружие и боеприпасы - специально для военных нужд изготовленные или произведенные огнестрельное оружие и боеприпасы;

sporta šaujamierocis - šaujamierocis, kas Latvijas Republikā klasificēts kā sporta šaujamierocis;
спортивное огнестрельное оружие - огнестрельное оружие, сертифицированное в Латвийской Республике как спортивное огнестрельное оружие;

Pašaizsardzībai paredzētie ieroči, speciālie līdzekļi un to munīcija
(1) Latvijas Republikā pašaizsardzībai atļauts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot šādus ieročus, speciālos līdzekļus un to munīciju:
- B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju;
- B, C un D kategorijas garstobra-gludstobra šaujamieročus un to munīciju;
- gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, izņemot šā likuma 7. panta ceturtās daļas 7.punktā minēto munīciju; (7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces)
- gāzes baloniņus;
- elektrošoka ierīces;
- pašaizsardzībai paredzētas psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces suņu un citu dzīvnieku aizbaidīšanai.
(2) Vielas, kuras atļauts izmantot pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos, nosaka Ministru kabinets.
Предусмотренные для самообороны оружие, специальные средства и боеприпасы к ним
(1) В Латвийской Республике для самообороны разрешается приобретение, хранение, ношение, реализация, использование и применение следующего оружия, специальных средств и боеприпасов к ним:
1) полуавтоматического короткоствольного огнестрельного оружия, короткоствольного огнестрельного оружия повторного действия или одного выстрела категории В, калибр которого не превышает 9 миллиметров и боеприпасов к нему;
2) длинноствольного гладкоствольного огнестрельного оружия категории С и D и боеприпасов к нему;
3) газовых пистолетов (револьверов) и боеприпасов к ним, за исключением упомянутых в пункте 7 части четвертой статьи 7 настоящего Закона боеприпасов;
4) газовых баллончиков;
5) сертифицированных электрошоковых устройств.
(2) Вещества, которые разрешено использовать в боеприпасах к предусмотренным для самообороны газовым пистолетам (револьверам) и газовых баллончиках, устанавливаются Кабинетом министров.

7. Ieroču un munīcijas klasifikācija atbilstoši to lietojumam, tehniskā klasifikācija un šaujamieroču un munīcijas klasifikācijas kārtība.

Ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedala šādi:
1) militārajām vajadzībām paredzētie ieroči un to munīcija;
2) juridisko personu dienesta ieroči, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, un to munīcija;
3) pašaizsardzībai paredzētie ieroči un to munīcija;
4) medību ieroči un to munīcija;
5) sporta ieroči un to munīcija;
6) kolekciju ieroči un to munīcija.

Оружие и боеприпасы в соответствии с их использованием подразделяются следующим образом:
1) предусмотренное для военных нужд оружие и боеприпасы к нему;
2) служебное оружие юридических лиц, предусмотренное для выполнения служебных или рабочих обязанностей, и боеприпасы к нему;
3) предусмотренное для самообороны оружие и боеприпасы к нему;
4) охотничье оружие и боеприпасы к нему;
5) спортивное оружие и боеприпасы к нему;
6) коллекционное оружие и боеприпасы к нему.

(1) Ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedala A, B, C, D un pneimatisko ieroču kategorijās.

(2) A kategorijas ieroči un munīcija ir:
1) militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetēji;
2) automātiskie šaujamieroči;
3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;
4) munīcija ar bruņusitējām, sprāgstošām vai aizdedzinošām lodēm vai šādas munīcijas lodes (bruņusitēja munīcija - militārā munīcija, kuras šāviņš ietverts cietā apvalkā un satur caursitošu cietu kodolu; sprāgstošā munīcija - militārā munīcija, kuras šāviņā ir sprāgstvielas, kuru sprādzienu izraisa trieciens pret mērķi; aizdedzinošā munīcija - militārā munīcija, kuras šāviņš pildīts ar ķīmiskajām vielām, kas aizdegas gaisa trieciena rezultātā vai trieciena pret mērķi rezultātā ;
5) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (ekspansīvā lode - šaujamieroča lode ar novirzītu smaguma centru vai lode, kura, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas);
6) šīs daļas 1.- 3.punktā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(3) B kategorijas ieroči un munīcija ir:
1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;
2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsula;
3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;
4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres (patronu padošanas mehānisms) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;
5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet aptvere ir noņemama, vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;
6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;
7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un vizuāli izskatās kā automātiskie šaujamieroči;
8) šajā daļā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(4) C kategorijas ieroči un munīcija ir:
1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta trešās daļas 6.punktā minētos šaujamieročus;
2) viena šāviena garstobra-vītņstobra šaujamieroči;
3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta trešās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;
4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;
5) šajā daļā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(5) D kategorijas šaujamieroči ir viena šāviena garstobra-gludstobra šaujamieroči.

(6) Pneimatisko ieroču kategorijā ietilpst lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un mazas enerģijas pneimatiskie ieroči.

Техническая классификация оружия, боеприпасов и пиротехнических изделий
(1) Оружие и боеприпасы в соответствии с их техническими параметрами подразделяются на категории А, В, С, D и категорию пневматического оружия.

(2) Оружием и боеприпасами категории А являются:
1) военные взрывающиеся ракеты, оборудование для их запуска и гранатометы;
2) автоматическое огнестрельное оружие;
3) огнестрельное оружие, замаскированное под другие предметы;
4) боеприпасы с бронебойными, разрывными или зажигательными пулями либо пули таких боеприпасов (бронебойные боеприпасы военные боеприпасы, снаряд которых заключен в твердую оболочку и содержит твердое пробивное ядро; разрывные боеприпасы военные боеприпасы, в снаряде которых имеется взрывчатое вещество, взрыв которого вызывает удар о цель; зажигательные боеприпасы военные боеприпасы, снаряд которых наполнен химическими веществами, воспламеняющимися в результате воздушного удара или в результате удара о цель);
5) патроны к пистолетам и револьверам с экспансивными пулями (экспансивная пуля пуля огнестрельного оружия со смещенным центром тяжести или пуля, которая, попав в цель, разделяется или расширяется);
6) составные части упомянутого в пунктах 1-3 настоящей части оружия, боеприпасы и предусмотренные для этого оружия отдельные вспомогательные устройства.

(3) Оружием и боеприпасами категории В являются:
1) полуавтоматическое огнестрельное оружие или короткоствольное огнестрельное оружие повторного действия;
2) короткоствольное оружие одного выстрела, боеприпасы к которому имеют центральную капсулу;
3) короткоствольное огнестрельное оружие одного выстрела, общая длина которого составляет менее 280 миллиметров и боеприпасы к которому имеют ободочную капсулу;
4) полуавтоматическое длинноствольное огнестрельное оружие, общая емкость патронника и обоймы которого (механизм подачи патронов) составляет более трех патронов;
5) полуавтоматическое длинноствольное огнестрельное оружие, общая емкость патронника и обоймы которого составляет не более трех патронов, но обойма является съемной, или которое с использованием простых инструментов может быть преобразовано в такое оружие, общая емкость патронника и обоймы которого составляет более трех патронов;
6) гладкоствольное огнестрельное оружие повторного действия и полуавтоматическое гладкоствольное огнестрельное оружие, длина ствола которого не превышает 600 миллиметров;
7) полуавтоматическое огнестрельное оружие, которое не является военным огнестрельным оружием и визуально выглядит как автоматическое огнестрельное оружие;
8) составные части упомянутого в настоящей части оружия, боеприпасы и предусмотренные для этого оружия отдельные вспомогательные устройства.

(4) Оружием и боеприпасами категории С являются:
1) длинноствольное огнестрельное оружие повторного действия, за исключением упомянутого в пункте 6 части третьей настоящей статьи огнестрельного оружия;
2) длинноствольное нарезное огнестрельное оружие одного выстрела;
3) полуавтоматическое длинноствольное огнестрельное оружие, за исключением упомянутого в пунктах 4, 5, 6 и 7 части третьей настоящей статьи огнестрельного оружия;
4) короткоствольное огнестрельное оружие одного выстрела, общая длина которого составляет не менее 280 миллиметров и боеприпасы к которому имеют ободочную капсулу;
5) составные части упомянутого в настоящей части оружия, боеприпасы и предусмотренные для этого оружия отдельные вспомогательные устройства.

(5) Огнестрельным оружием категории D является длинноствольное гладкоствольное огнестрельное оружие одного выстрела.

(6) В категорию пневматического оружия входит пневматическое оружие большой энергии и пневматическое оружие малой энергии.

8. Ieroču aprites likuma darbības joma.

Likuma darbības joma
(1) Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem un pirotehniskajiem izstrādājumiem, izņemot:
1) priekšmetus un ierīces, kuri nav ieroči, bet kurus var izmantot kā ieročus;
2) šaujamieročus, kas izgatavoti līdz 1870.gadam, un to kopijas, ja no tiem nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja;
3) ieročus, kas neatgriezeniski padarīti lietošanai nederīgi, ja šīs pārmaiņas ir oficiāli apstiprinātas Valsts policijā;
4) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;
7) zemūdens medību ieročus un to munīciju.
(2) Uz sporta lokiem un bultām šis likums attiecas tikai daļā par drošības prasībām šautuvēs (šaušanas stendos) un drošības pasākumiem un kārtību treniņšaušanas un mācību šaušanas nodarbībās un šaušanas sporta sacensībās.
(3) Uz signālierīcēm, tai skaitā uz signālierīcēm, kuras ietilpst laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligātajā ekipējumā, un salūtpatronām (signālierīce - priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūtpatrona - patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai) šis likums attiecas tikai daļā par šo priekšmetu ražošanu (izgatavošanu).

Сфера действия Закона
Закон распространяется на оружие, боеприпасы, взрывчатые вещества, взрывные устройства, специальные средства и пиротехнические изделия, за исключением:
1) предметов и устройств, которые не являются оружием, но которые могут быть использованы как оружие;
2) огнестрельного оружия, изготовленного до 1870 года, и его копий, если из них нельзя стрелять боеприпасами, предусмотренными для запрещенного огнестрельного оружия или огнестрельного оружия, для обращения которого необходимо разрешение Государственной полиции;
3) оружия, которое необратимо превращено в непригодное для пользования, если эти изменения официально подтверждены в Государственной полиции;
4) промышленно произведенных сертифицированных инструментов, в которых использованы принципы действия или конструкции огнестрельного оружия и которые могут быть использованы только для предусмотренных целей;
5)-------
6)-------
7) подводного охотничьего оружия и боеприпасов к нему.
См. изменения на лат. язе.

9. Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi attiecībā uz ieročiem un munīciju.

Aizliegumi
(1) Latvijas Republikā ir aizliegta:
1) Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprite, izņemot šo priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu;
2) kājnieku mīnu eksportēšana un tranzīts;
3) neklasificētu, nemarķētu vai pašizgatavotu šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču, pašizgatavotas munīcijas, nemarķētu sprāgstvielu un pirotehnikas aprite, izņemot sporta un medību ieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām (ieroča marķēšana - īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča vai tā galvenajām sastāvdaļām, kuri ļauj to atšķirt no citiem ieročiem);
4) tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu šaujamieroču vai šaujamieroču ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizēšana;
5) tādu rotaļlietu ražošana un pārdošana, kuras pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas.
(2) Fiziskajām personām ir aizliegts:
1) iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot un izmantot sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un detonatorus, gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, militāros un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, kā arī munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai;
2) nēsāt aukstos ieročus, izņemot medniekiem nepieciešamos aukstos ieročus - medībās un sportistiem attiecīgam sporta veidam nepieciešamos aukstos ieročus - sacensībās vai treniņos.
(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt jebkurus šaujamieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām vai nomontētām laidnēm, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību vai garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai.
(4) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, pielietot un izmantot šādu veidu ieročus, to munīciju un palīgierīces:
1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (koncentrētas virzītas enerģijas ieroči - lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēma, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);
2) A kategorijas ieročus un munīciju;
3) militāros gludstobra šaujamieročus;
4) B kategorijas īsstobra pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena medību šaujamieročus;
5) klusinātājus (šāviena trokšņa slāpētājus);
6) munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;
7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces.
(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
(6) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ieroču, to munīcijas un palīgierīču (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un A kategorijas militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetējus) iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pielietošanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi.

Запреты
(1) В Латвийской Республике запрещается:
1) обращение запрещенных обязательными для Латвии международными договорами оружия, боеприпасов, взрывчатых веществ, взрывных устройств, специальных средств и пиротехнических изделий, за исключением изъятия и уничтожения этих предметов;
2) экспортирование и транзит пехотных мин;
3) обращение несертифицированного, немаркированного или самодельного огнестрельного оружия, самодельных боеприпасов, немаркированных взрывчатых веществ и пиротехники, за исключением комплектования патронов для спортивного и охотничьего оружия из произведенных промышленным способом составных частей (маркировка оружия оттиск особых отметок или номеров на оружии или его главных составных частях, которые позволяют отличать его от другого оружия);
4) приобретение, хранение, ношение или реализация не соответствующего техническим правилам огнестрельного оружия или огнестрельного оружия с измененной технической классификацией, а также преобразованного для стрельбы очередями или скрытого ношения огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии;
5) производство и продажа таких игрушек, которые по внешнему виду являются копиями огнестрельного оружия промышленного производства.
(2) Физическим лицам запрещается:
1) приобретение, хранение, ношение, применение и использование взрывчатых веществ, взрывных устройств и детонаторов, газовых гранат, боеприпасов, заполненных веществами раздражающего или парализующего воздействия и не предусмотренных для газовых пистолетов (револьверов), световых и звуковых устройств психологического воздействия, военных пиротехнических изделий и пиротехнических изделий 4-го класса, подводного огнестрельного оружия и боеприпасов к нему, а также оружия, предусмотренного для кратковременного усыпления, парализации или убийства животных, и боеприпасов к нему;
2) ношение холодного оружия, за исключением необходимого для охотников холодного оружия необходимого для охоты и спортсменов соответствующего вида спорта холодного оружия на соревнованиях или тренировках.
(3) Физическим и юридическим лицам запрещается изготовление, приобретение, хранение, ношение и реализация любого огнестрельного оружия с обрезанными или просверленными стволами, преобразованными или демонтированными прикладами, преобразованного для стрельбы очередями, огнестрельного оружия с увеличенной емкостью обоймы или длинноствольное огнестрельное оружие, преобразованное для скрытного ношения.
(4) Физическим и юридическим лицам запрещается приобретение, хранение, ношение, реализация, применение и использование оружия следующих видов, боеприпасов и вспомогательных устройств к нему:
1) оружия концентрированной направленной энергии (оружие концентрированной направленной энергии система лазеров, элементарных частиц или лучей радиочастот большой мощности, которая способна уничтожить или парализовать цель);
2) оружия и боеприпасов категории А;
3) военного гладкоствольного огнестрельного оружия;
4) полуавтоматического короткоствольного охотничьего огнестрельного оружия, короткоствольного охотничьего огнестрельного оружия повторного действия или одного выстрела категории В;
5) глушителей (глушителей шума выстрела);
6) боеприпасов, заполненных нервно-паралитическими газами, или таких боеприпасов к газовым пистолетам (револьверам), которые могут причинить телесные повреждения или вызвать смерть человека при стрельбе с расстояния более метра;
7) газовых гранат, боеприпасов, заполненных веществами раздражающего или парализующего воздействия и не предусмотренных для газовых пистолетов (револьверов), световых и звуковых устройств психологического воздействия.
(5) Установленные частью четвертой настоящей статьи ограничения не распространяются на Национальные вооруженные силы.
(6) Установленные частью четвертой настоящей статьи запреты на приобретение, хранение, ношение, реализацию, применение и использование оружия, боеприпасов и вспомогательных устройств к нему (за исключением оружия концентрированной направленной энергии и взрывающихся военных ракет категории А, оборудования для их запуска и гранатометов) не распространяются на Бюро по защите Конституции, учреждения системы Министерства внутренних дел, для которых предусмотрено служебное огнестрельное оружие, Управление мест заключения, Службу военной контрразведки и Управление обороны Банка Латвии.
(7) Установленные частью четвертой настоящей статьи запреты на приобретение, хранение, ношение, реализацию, применение и использование автоматического огнестрельного оружия категории А, боеприпасов к нему и предусмотренных для него отдельных вспомогательных устройств не распространяются на службы безопасности аэропортов и зарегистрированные в Латвийской Республике банки или филиалы банков, которые хранят или перевозят наличные деньги или другие ценности.

10. Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus.

Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un speciālos līdzekļus, kā arī iegādāties un izmantot pirotehniskos izstrādājumus
(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētu gāzes baloniņu, kā arī iegādāties un izmantot 1. klases pirotehniskos izstrādājumus.
(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:
1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;
2) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un elektrošoka ierīces;
3) iegādāties un izmantot 2. un 3.klases pirotehniskos izstrādājumus.
(3) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim (turpmāk - Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona), kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, D un C kategorijas garstobra-gludstobra medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus medībās, pašaizsardzībai, treniņšaušanai, šaušanas sporta sacensībās, kā arī lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus.
(4) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu, kurai ir mednieka apliecība un kura nokārtojusi praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanai, šaušanas sporta sacensībās, kā arī lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus.
(5) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojumu ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra - vītņstobra sporta šaujamieročus un to munīciju, B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem (22 LR), un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.
(6) Latvijas pilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt vai glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

(1) Физическое лицо, достигшее 16-летнего возраста, имеет право на приобретение, хранение и ношение предусмотренного для самозащиты газового баллончика, а также на приобретение и использование пиротехнических изделий 1-го.
(2) Физическое лицо, достигшее 18-летнего возраста, имеет право:
1) на приобретение, хранение и перевозку холодного оружия, пневматического оружия малой энергии и боеприпасов к нему;
2) на приобретение, хранение и ношение газовых пистолетов (револьверов), боеприпасов к ним и сертифицированных электрошоковых устройств;
3) на приобретение и использование пиротехнических изделий 2 и 3-го класса.
(3) Гражданин Латвии, негражданин Латвии, получивший постоянный вид на жительство в Латвийской Республике иностранный гражданин, лицо без гражданства и беженец (в дальнейшем - постоянно проживающее в Латвии лицо), достигшее 18-летнего возраста, если на него не распространяются упомянутые в статье 20 настоящего Закона ограничения, имеет право на приобретение или получение в качестве личного наградного оружия, на хранение и перевозку длинноствольного гладкоствольного охотничьего и спортивного огнестрельного оружия категорий В, D и С и боеприпасов к нему, а также на использование этого оружия на охоте, в тренировочной стрельбе и спортивных соревнованиях по стрельбе.
(4) Постоянно проживающее в Латвии лицо, достигшее возраста 21 года и имеющее удостоверение охотника и по меньшей мере трехлетний стаж охотника (если на это лицо не распространяются упомянутые в статье 20 настоящего Закона ограничения), имеет право на приобретение или получение в качестве личного наградного оружия, на хранение и перевозку длинноствольного нарезного охотничьего огнестрельного оружия категорий В и С и боеприпасов к нему, пневматического оружия большой энергии и использование этого оружия на охоте, в тренировочной стрельбе и спортивных соревнованиях по стрельбе.
(5) Постоянно проживающее в Латвии лицо, достигшее возраста 21 года и имеющее по меньшей мере трехлетний стаж члена зарегистрированной спортивной организации и по меньшей мере второй спортивный класс по стрельбе (если на это лицо не распространяются упомянутые в статье 20 настоящего Закона ограничения), имеет право на приобретение или получение в качестве личного наградного оружия, на хранение и перевозку спортивного огнестрельного оружия категорий В, С и D и боеприпасов к нему и на использование этого оружия в тренировочной стрельбе и спортивных соревнованиях по стрельбе.
(6) Гражданин Латвии, достигший возраста 21 года (если на него не распространяются упомянутые в статье 20 настоящего Закона ограничения), имеет право на приобретение или получение в качестве личного наградного оружия, на хранение или хранение и ношение полуавтоматического короткоствольного огнестрельного оружия категории В, короткоствольного огнестрельного оружия категории В повторного действия и одного выстрела, калибр которого не превышает 9 миллиметров, и боеприпасов к нему и на использование этого оружия в тренировочной стрельбе и спортивных соревнованиях по стрельбе, а также на его применение для самообороны.

11. Ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi fiziskajām personām. Lēmuma pārsūdzēšana.

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai:
1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, - agrāk nekā trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi;
3) kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
4) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, - agrāk par termiņu, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu;
5) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
6) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, vai kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;
7) par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām;
8) kurai nav deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;
9) kura tiek saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
10) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, - agrāk par gadu pēc lēmuma stāšanās spēkā;
11) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, - agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;
12) kura tiek turēta aizdomās par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Lēmuma pārsūdzēšana
(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, pagarināt tās derīguma termiņu vai par atļaujas anulēšanu pirms termiņa persona mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas var apstrīdēt Valsts policijas priekšniekam un viņa lēmumu - pārsūdzēt tiesā.
(2) Lēmuma par atteikumu pagarināt ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas derīguma termiņu vai par atļaujas anulēšanu pirms termiņa apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.
Ограничения на приобретение, хранение и ношение оружия и боеприпасов для физических лиц
Разрешение на приобретение, хранение или ношение огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии запрещается выдавать лицу:
1) которое имеет одну судимость за совершение уголовного нарушения, три года после отбытия наказания;
2) которое имеет две или несколько судимостей за совершение уголовного нарушения (независимо от погашения или снятия судимости);
3) которое имеет судимость за совершение преступления (независимо от погашения или снятия судимости);
4) у которого констатированы психические нарушения, или у которого таковые были констатированы ранее и имеется медицинский прогноз о возможности их повторения, или которое стоит на учете (в регистре) в медицинском учреждении из-за алкоголизма, наркомании или токсикомании;
5) которое в результате физических недостатков неспособно использовать огнестрельное оружие или пневматическое оружие большой энергии;
6) которое в течение последних двух лет подвергалось административным наказаниям за нарушения, связанные с употреблением алкоголя, наркотических, психотропных или токсичных веществ, за мелкое хулиганство, или о котором в Государственной полиции имеются сведения о том, что оно может использовать оружие злонамеренно, или же которое упомянуло необоснованные причины для приобретения оружия;
7) о котором у Государственной полиции, в прокуратуре или государственных учреждениях безопасности имеются сведения, удостоверяющие принадлежность этого лица к запрещенным военизированным или вооруженным группировкам, общественным организациям (партиям) или их объединениям, не зарегистрированным в установленном законом порядке;
8) у которого не декларировано (не зарегистрировано) место жительства;
9) которое привлекается к уголовной ответственности за совершение преступного деяния.
Обжалование решения
Решение об отказе в выдаче разрешения на приобретение, хранение или ношение огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии, в продлении срока его действительности или о досрочном аннулировании разрешения лицо в месячный срок после получения извещения может оспорить у начальника Государственной полиции и его решение обжаловать в суд.
Обжалование решение не останавливает его действие и исполнение.

12. Ieroču atļauju izsniegšana. Ieroča iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju saņemšanas kārtība. Jaunas ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšana.

Ieroču atļauju izsniegšana
(1) Valsts policija fiziskajām personām izsniedz šādas ieroču iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas (ar derīguma termiņu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem):
1) atļaujas D, B vai C kategorijas sporta vai medību šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai;
2) atļaujas tādu B kategorijas īsstobra šaujamieroču glabāšanai vai nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.
(2) Valsts policija juridiskajām personām izsniedz B, C un D kategorijas šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas.
(3) Valsts policija komersantiem, kuri saņēmuši otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai, izsniedz B un C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību šaujamieročus) iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas.
(4) Ieroču glabāšanas atļaujas juridiskajām personām izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.
(5) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētās atļaujas, kā arī atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.
(6) (Izslēgta ar 13.12.2007. likumu.)
(7) Par visu veidu ieroču atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu un atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iekasē valsts nodevu. Valsts nodevas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ieroča iegādāšanās atļauja un ieroča iegādāšanās kārtība
(1) Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Atļauja piešķir personai tiesības:
1) iegādāties atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pie Latvijas Republikas vai ārvalstu ieroču tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;
2) glabāt un pārvadāt ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā;
3) pārreģistrēt Valsts policijā citas personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz sava vārda.
(2) Fiziskās un juridiskās personas triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai triju darbdienu laikā pēc šāda ieroča ievešanas Latvijas Republikā ieroci reģistrē Valsts policijā.
Jaunas ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšana
(1) Ja ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja ir nozaudēta vai nolaupīta, jaunu atļauju izsniedz Valsts policijas iestāde, kura izsniegusi iepriekšējo atļauju.
(2) Jaunu ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policija izsniedz, pamatojoties uz personas iesniegumu, triju mēnešu laikā no dienas, kad paziņots par atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu.
Выдача разрешений на оружие
(1) Государственная полиция выдает физическим лицам следующие разрешения на приобретение и хранение или ношение оружия (со сроком действительности на период от одного года до пяти лет):
1) разрешения на хранение спортивного или охотничьего огнестрельного оружия категорий D, В или С, а также пневматического оружия большой энергии;
2) разрешения на ношение такого короткоствольного огнестрельного оружия категории В, калибр которого не превышает 9 миллиметров.
(2) Государственная полиция выдает юридическим лицам разрешения на приобретение, хранение и перевозку огнестрельного оружия категорий В, С и D, а также пневматического оружия большой энергии.
(3) Государственная полиция выдает охранным предприятиям, получившим специальное разрешение (лицензию) второй категории, разрешения на приобретение или хранение огнестрельного оружия категорий В и С (за исключением нарезного охотничьего огнестрельного оружия).
(4) Разрешения на хранение оружия юридическим лицам выдаются на срок от одного года до пяти лет.
(5) Порядок выдачи Государственной полицией предусмотренных частями первой, второй и третьей настоящей статьи разрешений, а также критерии определения срока действительности разрешений и образцы разрешений устанавливаются Кабинетом министров.
(6) Порядок выдачи Государственной полицией разрешений на приобретение и хранение автоматического огнестрельного оружия и боеприпасов к нему, порядок регистрации Государственной полицией автоматического огнестрельного оружия, а также порядок выдачи этого оружия для служебного пользования устанавливаются Кабинетом министров.
(7) За выдачу разрешений на все виды оружия и продление срока действительности разрешения взимается государственная пошлина в установленном Кабинетом министров порядке и определенном им размере.
Разрешение на приобретение оружия и порядок приобретения оружия
(1) Разрешение на приобретение оружия действительно три месяца со дня принятия Государственной полицией решения о выдаче разрешения. Разрешение предоставляет лицу право:
1) на приобретение указанного в разрешении огнестрельного оружия, пневматического оружия большой энергии и боеприпасов к нему у предприятий по торговле оружием Латвийской Республики или иностранных государств согласно законам соответствующих государств;
2) на хранение и перевозку оружия до его регистрации в Государственной полиции;
3) на перерегистрацию в Государственной полиции огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии другого лица на свое имя.
(2) Физическое и юридическое лицо в течение трех рабочих дней после приобретения огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии либо в течение трех рабочих дней после ввоза такого оружия в Латвийскую Республику регистрируют оружие в Государственной полиции.
Выдача нового разрешения на приобретение, хранение или ношение оружия
(1) Если разрешение на хранение или ношение оружия утеряно или похищено, новое разрешение выдается учреждением Государственной полиции, выдавшим прежнее разрешение.
(2) Новое разрешение на приобретение оружия выдается Государственной полицией через три месяца со дня извещения об утере или хищении разрешения.

13. Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas nosacījumi fiziskajām personām.
Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas nosacījumi fiziskajām personām
(1) Fiziskajai personai ir tiesības iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pašaizsardzības, medību vai sporta vajadzībām vai iegādāties kolekcijām un glabāt šos ieročus, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja. Pirms šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča (izņemot medību ieroci) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas personai jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums par ieroču un munīcijas aprites kārtību un jāapliecina prasme rīkoties ar ieroci. Kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību, tā nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu, maksas apmēru par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
(2) Fiziskajai personai bez ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanas ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.
(3) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronām. Sporta un medību ieročiem atļauto patronu skaits nav ierobežots.
(4) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus nēsāt ne vairāk par diviem šaujamieročiem.
(5) Fiziskajai personai ar Valsts policijas atļauju ir tiesības sporta šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāt sporta organizāciju ieroču glabātavās.
Условия приобретения, хранения и ношения оружия и боеприпасов к нему для физических лиц
(1) Физическое лицо имеет право на приобретение, хранение или ношение огнестрельного оружия и боеприпасов к нему, а также пневматического оружия большой энергии и боеприпасов к нему для нужд самообороны, охоты или спорта или на приобретение для коллекций и хранение этого оружия, если получено разрешение Государственной полиции.
(2) Физическое лицо без получения разрешения на коллекцию оружия имеет право на приобретение или хранение не более 10 единиц огнестрельного оружия и пневматического оружия большой энергии.
(3) Физическое лицо имеет право на одновременное приобретение или хранение не более 500 патронов одного калибра для огнестрельного оружия для самообороны. Для спортивного и охотничьего оружия разрешенное количество патронов не ограничивается.
(4) Физическое лицо имеет право на одновременное ношение не более двух единиц огнестрельного оружия.
(5) Физическое лицо с разрешения Государственной полиции имеет право на хранение спортивного огнестрельного оружия и пневматического оружия большой энергии в хранилищах оружия спортивных организаций.

14. Ieroča iegādāšanās atļauja, tās saņemšanas kārtība.
Ieroča iegādāšanās atļauja un ieroča iegādāšanās kārtība
(1) Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Atļauja piešķir personai tiesības:
1) iegādāties atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pie Latvijas Republikas vai ārvalstu ieroču tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;
2) glabāt un pārvadāt ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā;
3) pārreģistrēt Valsts policijā citas personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz sava vārda.
(2) Fiziskās un juridiskās personas triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai triju darbdienu laikā pēc šāda ieroča ievešanas Latvijas Republikā ieroci reģistrē Valsts policijā.
2.1. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās
2. Pirms šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča (izņemot medību ieroci) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas fiziskā persona kārto kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (turpmāk - kvalifikācijas pārbaudījums). Kvalifikācijas pārbaudījumu pieņem Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisija (turpmāk - eksaminācijas komisija).
3. Lai nokārtotu kvalifikācijas pārbaudījumu, nepieciešams apgūt ieroču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas aprites kārtību, zināt Krimināllikumā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto atbildību par šīs kārtības pārkāpšanu, zināt noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un apstākļus, kas izslēdz kriminālatbildību un administratīvo atbildību, apgūt šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzbūvi, to darbības principus, prasmi rīkoties ar ieroci, to pielādējot, sagatavojot šaušanai, izlādējot, izjaucot un saliekot, kā arī drošības noteikumus darbībās ar ieroci.
5. Pirms kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanas fiziskā persona uzrāda eksaminācijas komisijai personu apliecinošu dokumentu un čeku, kas apliecina samaksu par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu.
6. Fiziskajai personai, kas nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu, eksaminācijas komisija izsniedz apliecību par kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanu (turpmāk - eksāmena apliecība), un fiziskā persona parakstās par tās saņemšanu.
7. Fiziskā persona, kas nav nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu, to var kārtot vēlreiz pēc samaksas par kvalifikācijas pārbaudījuma atkārtotu kārtošanu.
10. Pirms medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas fiziskā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem mednieka apliecību.
11. Fiziskā persona, kas vēlas saņemt B, C vai D kategorijas pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju vai pašaizsardzības B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās un nēsāšanas atļauju vai saņemt šādu ieroci mantojumā vai dāvinājumā, iesniedz iesniegumu pilsētas (rajona) Valsts policijas pārvaldē atbilstoši deklarētajai (reģistrētajai) dzīvesvietai vai Valsts policijā (turpmāk - Valsts policijas iestāde).
12. Šo noteikumu 11.punktā minētajā iesniegumā norāda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes iemeslus un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, kurā fiziskā persona vēlas glabāt ieroci. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (atkarībā no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča lietojuma veida):
12.1. ārvalstnieka pases kopiju, bezvalstnieka vai bēgļa uzturēšanās Latvijas Republikā atļaujas kopiju (Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks, bezvalstnieks vai bēglis);
12.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);
12.3. eksāmena apliecību (B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra pašaizsardzības šaujamieroča, B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā sporta ieroča iegādei), izņemot šo noteikumu 4.punktā minētās personas;
12.4. mednieka apliecības kopiju (B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra un B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča iegādei medībām);
12.5. sporta organizācijas izziņu, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu (B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra sporta šaujamieroča iegādei);
12.6. Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas attiecīgā sporta veida federācijas (turpmāk - sporta federācija) izziņu, kas apliecina, ka fiziskajai personai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs sporta veidā, kas saistīts ar šaušanu, un vismaz otrā sporta klase šaušanā (B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieroča iegādei);
12.7. atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinumus. Ja atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli šai personai izsniegusi šo noteikumu 16.punktā minētā ārstu komisija, psihiatra un narkologa atzinumi nav jāiesniedz;
12.8. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumenta kopiju, vai izglītības iestādes diploma un sekmju izraksta kopiju, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē;
12.9. mantojuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju (ieroča saņemšanai mantojumā ;
12.10. Valsts meža dienesta izziņu par to, ka persona mednieku eksaminācijas komisijā ir nokārtojusi praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci (B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča iegādei medībām), izņemot personas, kurām šo noteikumu 11.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā ir šāds šaujamierocis vai tas ir bijis reģistrēts pēdējo piecu gadu laikā.
(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)
13. Valsts policijas iestāde var pieprasīt arī citus dokumentus, kas pamatotu fiziskās personas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās iemeslus un apliecinātu, ka fiziskā persona var nodrošināt drošu ieroču un munīcijas glabāšanu un nēsāšanu, vai kas nepieciešami objektīvai fiziskās personas pārbaudei, lai konstatētu, ka uz viņu neattiecas Ieroču aprites likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.
14. Fiziskā persona, kas paredzējusi glabāt sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci sporta organizācijas ieroču glabātavā, papildus šo noteikumu 12.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz sporta organizācijas rakstisku piekrišanu ieroča un munīcijas glabāšanai sporta organizācijas ieroču glabātavā.
15. Dokumentus iesniedz valsts valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.
20. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda šo noteikumu 11.punktā minētajā iesniegumā norādītos šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes iemeslus, ieroča glabāšanas apstākļus iesniegumā norādītajās adresēs, fiziskās personas atbilstību Ieroču aprites likumā noteiktajām prasībām un izskata iesniegumam pievienotos dokumentus.
21. Ja Valsts policijas iestādei pārbaudes veikšanai nepieciešams pieprasīt informāciju no ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām par Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku, bezvalstnieku vai bēgli un šīs ziņas nav saņemtas šo noteikumu 20.punktā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde atliek lēmuma pieņemšanu līdz pieprasītās informācijas saņemšanai. Ja Valsts policijas iestāde šo informāciju nesaņem triju mēnešu laikā, atļauju neizsniedz un par to rakstiski paziņo fiziskajai personai, nosūtot iesniegumam pievienotos dokumentus un norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams vispārējā kārtībā.
22. Pēc iesnieguma izskatīšanas Valsts policijas iestāde pieņem lēmumu:
22.1. izsniegt B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra medību šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;
22.2. izsniegt B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;
22.3. izsniegt lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;
22.4. izsniegt B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;
22.5. izsniegt pašaizsardzības C vai D kategorijas garstobra-gludstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;
22.6. izsniegt pašaizsardzības B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;
22.7. atteikt izsniegt attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju;
22.8. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām papildu informācijas saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.
23. Nosakot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas un ieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

23.1. atzinumā par fiziskās personas veselības stāvokli, kā arī psihiatra un narkologa atzinumos norādītos kārtējo veselības pārbaužu termiņus. Ja minētajos atzinumos norādīti atšķirīgi kārtējo veselības pārbaužu termiņi, Valsts policijas iestāde ņem vērā īsāko termiņu;
23.2. fiziskās personas izdarītos likumpārkāpumus, kā arī Valsts policijas rīcībā esošās ziņas par fizisko personu vai personām, kuras dzīvo iesniegumā norādītajā adresē;
23.3. fiziskās personas iesniegumā norādīto ieroča glabāšanas un nēsāšanas termiņu.
24. Konstatējot Ieroču aprites likumā noteiktos ierobežojumus, Valsts policijas iestāde neizsniedz ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
25. Valsts policijas iestāde var atļaut šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanu gan fiziskās personas deklarētajā (reģistrētajā dzīvesvietā, gan fiziskajai personai piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietā, gan sporta organizācijas ieroču glabātavā.
26. Par atteikumu izsniegt atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei Valsts policijas iestāde sniedz fiziskajai personai atbildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
27. Ja pieņemts lēmums par šo noteikumu 22.punktā minētās attiecīgās atļaujas izsniegšanu, Valsts policijas iestāde par to informē fizisko personu un izsniedz tai noteikta parauga ieroča iegādāšanās atļauju (1.pielikums).
28. Ieroča iegādāšanās atļaujā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, iegādei atļautā ieroča kategoriju un veidu, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonu (amatu, vārda iniciāli un uzvārdu), kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar Valsts policijas iestādes vai Valsts policijas atļauju sistēmas dienesta zīmogu (turpmāk - zīmogs).

Статья 9. Разрешение на приобретение оружия и порядок приобретения оружия
(1) Разрешение на приобретение оружия действительно три месяца со дня принятия Государственной полицией решения о выдаче разрешения. Разрешение предоставляет лицу право:
1) на приобретение указанного в разрешении огнестрельного оружия, пневматического оружия большой энергии и боеприпасов к нему у предприятий по торговле оружием Латвийской Республики или иностранных государств согласно законам соответствующих государств;
2) на хранение и перевозку оружия до его регистрации в Государственной полиции;
3) на перерегистрацию в Государственной полиции огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии другого лица на свое имя.
(2) Физическое и юридическое лицо в течение трех рабочих дней после приобретения огнестрельного оружия или пневматического оружия большой энергии либо в течение трех рабочих дней после ввоза такого оружия в Латвийскую Республику регистрируют оружие в Государственной полиции.

15. Šaujamieroča, munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un reģistrēšanas kārtība.
29. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.
30. Fiziskajai personai vienā reizē izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju tikai viena šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei, izņemot gadījumus, ja ieroči iegādājami ārvalstī, pārreģistrējami, saņemami mantojumā vai dāvinājumā.
31. Lai iegādātos nākamo tāda paša lietojuma veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ieroča īpašnieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts. Lai iegādātos cita lietojuma veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, fiziskā persona iesniedz arī šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus, kas nepieciešami attiecīgi pašaizsardzības, sporta vai medību ieroča iegādei.
32. Lai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci iegādātos ārvalsts ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona Valsts policijā saņem ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļauju vai ieroča pārvadāšanas atļauju, ja ieroci paredzēts iegādāties Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
33. Lai saņemtu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļauju vai attiecīgi ieroča pārvadāšanas atļauju, fiziskā persona iesniedz Valsts policijā iesniegumu, pievienojot tam personu apliecinoša dokumenta kopiju un ieroča iegādāšanās atļaujas kopiju. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.
34. Saņemot šo noteikumu 32.punktā minēto atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.
35. Ja fiziskā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju un tā netiek saņemta triju mēnešu laikā pēc lēmuma par tās izsniegšanu pieņemšanas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un šo noteikumu 12.punktā minētos iesniegumam pievienotos dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.
36. Fiziskā persona, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai kura nav to iegādājusies noteiktajā atļaujas derīguma termiņa laikā, triju darbdienu laikā pēc ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa beigām nodod ieroča iegādāšanās atļauju (arī atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā vai ieroča pārvadāšanas atļauju) Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju. Valsts policijas iestāde šo noteikumu 12.punktā minētos iesniegumam pievienotos dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.
37. Par ieroča iegādāšanās atļaujas un atļaujas ieroča ievešanai Latvijas Republikā, un ieroča pārvadāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu fiziskā persona nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju. Valsts policijas iestāde jaunu ieroča iegādāšanās atļauju izsniedz trīs mēnešus pēc paziņojuma par atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu saņemšanas dienas.
38. Iegādājoties šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un attiecīgā ieroča munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Valsts policijas iestādes izsniegto ieroča iegādāšanās atļauju.
39. Par ieroča saņemšanu fiziskā persona parakstās ieroču tirdzniecības uzņēmuma šaujamieroču uzskaites žurnālā, bet par šaujamieroča munīcijas saņemšanu - munīcijas uzskaites žurnālā.
40. Fiziskā persona, kas vēlas pārreģistrēt citas personas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci savā īpašumā vai saņemt to mantojumā vai dāvinājumā, vēršas ar ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts attiecīgais šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis.
41. Valsts policijas iestādē šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārreģistrē, izdarot attiecīgus ierakstus par personu un ieroci iegādāšanās un realizācijas atļaujās. Ieroci pārreģistrē to personu klātbūtnē, kas ieroci iegādājas un to realizē.
42. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pēc tā iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā fiziskā persona Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā reģistrē Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.
43. Reģistrējot ieroci, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iegādāto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī iesniedz ieroča iegādāšanās atļaujas otro daļu (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, - arī Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas pārvaldes (turpmāk - Kriminālistikas pārvalde) izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci).
44. Valsts policijas iestāde salīdzina šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru un ieroča izgatavošanas gadu ar ieroča iegādāšanās atļaujas otrajā daļā norādītajiem datiem (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, - arī ar Kriminālistikas pārvaldes izziņā par kontrolšāvienu izdarīšanu norādītajiem datiem).
45. Ja šo noteikumu 44.punktā minētie dati par šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci nesakrīt, Valsts policijas iestāde ieroci izņem līdz apstākļu noskaidrošanai. Ja ierocis iegādāts likumīgi, to reģistrē pēc konstatētās kļūdas novēršanas.
46. Valsts policijas iestādē reģistrē vai pārreģistrē tikai tādus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, uz kuriem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, un tikai tādus vītņstobra šaujamieročus, ar kuriem Kriminālistikas pārvaldē kontrolšāvieni izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.
47. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav tehniskā kārtībā, fiziskā persona ar Valsts policijas iestādes atļauju to var nodot atpakaļ ieroču tirdzniecības uzņēmumā, kas to realizējis, vai nodot ieroču remonta uzņēmumā un reģistrēt pēc ieroča remonta pabeigšanas.
48. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, uz kuriem attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, Valsts policijas iestāde izņem un nodod Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošai izpētei vai, ja Kriminālistikas pārvaldes ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, to iznīcina.
49. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča reģistrācijas vai pārreģistrācijas Valsts policijas iestāde ievada ziņas par šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un tā īpašnieku Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ieroču reģistrā.
50. Reģistrējot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, Valsts policijas iestāde saskaņā ar šo noteikumu 22.punktā minēto attiecīgo lēmumu vai atbilstoši apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidam izsniedz fiziskajai personai šādas noteikta parauga atļaujas:
50.1. B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra vai B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);
50.2. B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);
50.3. C vai D kategorijas garstobra-gludstobra pašaizsardzības šaujam ieroča vai B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);
50.4. B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča nēsāšanas atļauju (3.pielikums);
50.5. apbalvojuma B, C vai D kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (4.pielikums);
50.6. apbalvojuma B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča nēsāšanas atļauju (5.pielikums).
51. Ieroča glabāšanas atļaujā un ieroča nēsāšanas atļaujā norāda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, atļauto ieroča glabāšanas adresi, ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), kalibru, sēriju, numuru, lietojuma tiesību veidu, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonu (amatu, vārda iniciāli un uzvārdu), kas izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.
52. Valsts policijas iestāde ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju) neizsniedz, ja fiziskā persona, kura iegādāto ieroci nodevusi reģistrācijai Valsts policijas iestādei, neierodas Valsts policijas iestādē saņemt atļauju un šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci 60 dienu laikā pēc tā reģistrācijas. Valsts policijas iestāde iesniegumam pievienotos dokumentus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē, un šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai. Ieroču tirdzniecības uzņēmums no ieroča realizācijas iegūtos līdzekļus izmaksā attiecīgajai fiziskajai personai.
53. Saņemot ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas) izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.
54. Valsts policijas iestāde saskaņā ar medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka iesniegumu var atļaut attiecīgo ieroci izmantot medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā arī citai iesniegumā norādītajai fiziskajai personai, kura saņēmusi atbilstošas kategorijas un lietojuma veida ieroča iegādāšanās vai glabāšanas atļauju. Valsts policijas iestāde iesniegumā norādītajai fiziskai personai izsniedz ieroča glabāšanas atļauju, kurā papildus šo noteikumu 51.punktā minētajai informācijai norāda arī fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī ieroča īpašnieka ieroča glabāšanas atļaujā norādīto ieroča glabāšanas adresi. Atļaujas derīguma termiņu nosaka ne lielāku par ieroča īpašnieka attiecīgā ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu.
55. Ja fiziskā persona maina dzīvesvietu, kurā atļauta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšana, viņa triju darbdienu laikā par to ziņo Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīta jaunās dzīvesvietas adrese. Valsts policijas iestāde jaunajā dzīvesvietā pārbauda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas prasību nodrošinājumu, pārreģistrē ieroci un noformē jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
56. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajos dokumentos norādītā informācija ir mainījusies, beidzies dokumenta derīguma termiņš vai dokuments atzīts par nederīgu, fiziskā persona par to 10 darbdienu laikā informē Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts, iesniedzot attiecīgu dokumentu vai dokumenta kopiju.
57. Par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu fiziskā persona nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju, un nodod tai šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci līdz jaunas atļaujas saņemšanai.
58. Lai saņemtu jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts ierocis, iesniedz iesniegumu un fotogrāfiju (3 x 4 cm).Valsts policijas iestāde jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, kā arī fiziskās personas nodoto ieroci un munīciju izsniedz 10 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Saņemot jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas) izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.
59. Lai veiktu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča remontu tā izgatavotāja rūpnīcā ārvalstī vai nodotu ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam ieroča remontam vai tā maiņai, ieroča īpašnieks Valsts policijas iestādē saņem ieroča realizēšanas atļauju un nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam. Ieroču tirdzniecības uzņēmums ieroci nogādā tā ražotājam remontam vai maiņai.
60. Valsts policijas iestāde neizsniedz fiziskajām personām atļaujas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču sastāvdaļu (izņemot šo noteikumu 63.punktā minētās) un tiem paredzēto atsevišķo palīgierīču iegādei, glabāšanai, nēsāšanai un realizācijai.
61. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks, kas vēlas nomainīt viņa īpašumā reģistrētā šaujamieroča stobru, patrontelpu, rāmi (mehānismu kārbu), aizslēgu (aizslēga mehānismu), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča stobru vai citu sastāvdaļu, kura saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām konvencijām ir marķējama (turpmāk - marķējamā sastāvdaļa), nodod ieroci remontam Latvijas Republikā licencētam ieroču remonta uzņēmumam.
62. Fiziskā persona šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča remontam iegādājas tikai tādas ieroču nemarķējamās sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, kuras paredzētas viņas īpašumā reģistrētajiem šaujamieročiem vai lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un kuru aprite normatīvajos aktos nav aizliegta.
63. Fiziskā persona, kuras īpašumā reģistrēts šaujamierocis, kam konstruktīvi paredzēti maināmie stobri, jauna stobra iegādei saņem ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts ierocis.Fiziskā persona šaujamieroča maināmo stobru, kā arī ieliekamo stobru gludstobra šaujamierocim vai stobra (patrontelpas) ieliktni šaujamierocim iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta, izmanto medībās un realizē šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, kas attiecināma uz šaujamieroci. Reģistrējot iegādāto šaujamieroča maināmo stobru vai stobra (patrontelpas) ieliktni, Valsts policijas iestāde ieraksta stobra numuru ieroča glabāšanas atļaujā.

15. Ieroča glabāšanas atļauja un šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas kārtība.
10.pants. Ieroča glabāšanas atļauja
Ieroča glabāšanas atļauja personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka (fiziskās personas) dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietā vai ieroča īpašnieka (juridiskās personas) speciāli ierīkotā ieroču glabātavā, pārvadāt vai pārsūtīt ieroci un iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot ieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
76. Fiziskā persona šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī munīciju glabā tikai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādītajā ieroča glabāšanas vietā.
77. Glabāšanas atļauja netiek izsniegta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai viesnīcās, moteļos, kopmītnēs un citās vietās, kurās nevar nodrošināt drošu šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanu.
78. Medību un sporta šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu (patronu padošanas mehānismā (aptverē vai cilindrā un patrontelpā munīcija nav ielādēta). Pašaizsardzības šaujamieroci var glabāt vai nu kā medību un sporta ieroci, vai ar pielādētu patronu padošanas mehānismu (aptveri vai cilindru), kas nav pievienots ierocim (patrontelpā munīcija nav ielādēta).
79. Šaujamieroci, tā munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē , nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.
80. Seifa vai metāla skapja (metāla kastes) sienu biezums nav mazāks par 2,5 mm, un tas aizslēdzams ar drošu slēdzeni, kuras atslēga ir pieejama tikai šaujam ieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam. Medību un sporta vītņstobra šaujamieroča munīcijas glabāšanai seifā vai metāla skapī (metāla kastē ir atsevišķs slēdzams nodalījums.Īsstobra ieroča seifu vai metāla skapi (metāla kasti) ierīko tā, lai nepiederoša persona to nevarētu viegli un neuzkrītoši paņemt.
82. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks dodas ilgstošā prombūtnē, viņš ar Valsts policijas iestādes atļauju var šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju nodot glabāšanai citai fiziskai personai, kurai ir atbilstošas kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja. Valsts policijas iestāde fiziskajai personai, kas pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, izsniedz attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju ar ierakstu "Bez izmantošanas tiesībām".
83. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 82.punktā noteiktajā kārtībā pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ir atbildīga par tā glabāšanu. Fiziskajai personai nav atļauts izmantot glabāšanai pieņemto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.
84. Valsts policija var atļaut vairākām personām kopējā deklarētajā (reģistrētajā dzīvesvietā glabāt šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vienā seifā vai metāla skapī (kastē , ja tām ir vienādu kategoriju šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas.
85. Fiziskā persona, kurai šo noteikumu 54.punktā minētajā gadījumā izsniegta citas fiziskās personas īpašumā esošā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauja, attiecīgo ieroci un munīciju var izmantot medībās, treniņšaušanā vai sporta sacensībās tikai ar ieroča īpašnieka piekrišanu. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas fiziskā persona nodod ieroci un neizmantoto munīciju tā īpašniekam. Ieroci un munīciju glabā tikai ieroča īpašnieka glabāšanas atļaujā norādītajā ieroča glabāšanas vietā. Ieroča īpašnieks nodrošina, lai persona, kurai izsniegta atļauja šo ieroču izmantošanai, nepiekļūst tiem bez viņa piekrišanas.
86. Fiziskā persona, nododot un saņemot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju vai gāzes pistoli (revolveri) sporta organizācijas ieroču glabātavā vai juridiskās personas ieroču glabātavā, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, parakstās par ieroča, gāzes pistoles (revolvera) un munīcijas nodošanu un saņemšanu ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā.
87. Fiziskajai personai, kurai izsniegta ieroča glabāšanas atļauja, šaujamieroci pašaizsardzības nolūkā atļauts izņemt no ieroču glabātavas, pielādēt un nēsāt savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, ja konkrētajā situācijā var rasties pamats tā pielietošanai vai izmantošanai. Glabāšanai un nēsāšanai atļauto šaujamieroci atļauts sagatavot šaušanai - izslēgt drošinātāju (ja tāds ir) un ievadīt (ievietot) patronu patrontelpā (pistolei) vai uzvilkt gaili (revolverim), ja konkrētajā situācijā iestājas Ieroču aprites likumā noteiktie nosacījumi šaujamieroča pielietošanai vai izmantošanai.
88. Ja fiziskās personas glabāšanā esošo viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronu daudzums pārsniedz atļauto, Valsts policijas iestāde izņem pārsniegtā daudzuma patronas un tās iznīcina vai nodod turpmākai glabāšanai un izmantošanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

89. Fiziskā persona var pārvadāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai uz Valsts policijas iestādi, šautuvi (šaušanas stendu), sporta sacensību norises vietu vai medību vietu, ieroču tirdzniecības uzņēmumu (realizācijai), ieroču remontdarbnīcu, atļaujā norādīto dzīvesvietu vai nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kurā atļauta ieroča glabāšana.
90. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu, izlādētā, izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus un glabāšanas apstākļus medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietā, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.
(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)
91. Ja pārvietošanās līdzeklī šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju nav atļauts paturēt pie sevis, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks to pārsūta ar bagāžu, informējot par tā atrašanos bagāžā kompetentu tās komercsabiedrības darbinieku, kura pārsūta bagāžu.
92. Dodoties sporta federācijas komandas sastāvā uz sporta sacensībām vai treniņšaušanu ārvalstīs, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks var pārsūtīt šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ar trešās personas starpniecību, ja trešajai personai ir atbilstoša ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un Valsts policijas iestāde atļaujā ieroču izvešanai no Latvijas Republikas un ievešanai Latvijas Republikā ir norādījusi to kā atbildīgo personu par ieroču glabāšanu un pārvadāšanu.
93. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks pārsūta ieroci un munīciju tikai ar speciāli tam paredzētu kurjerpastu, saskaņojot to ar Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts, un motivējot pārsūtīšanas iemeslu.
94. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārsūta iesaiņotu, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārsūtīšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas (izņemot kompetentu darbinieku, kas ir atbildīgs par bagāžas pārsūtīšanu un glabāšanu) rokās.
95. Fiziskā persona šaujamieroci, gāzes pistoli (revolveri) un munīciju nēsā pie sevis speciālā kabatā (makstī , no kuras tas nevar izkrist, tā, lai tam nepievērstu citu personu uzmanību un tas nejauši nenonāktu nepiederošas personas rokās.

17. Ieroča nēsāšanas atļauja un šaujamieroča, tā munīcijas lielas enerģijas pneimatiskā ieroča nēsāšanas kārtība.
11.pants. Ieroča nēsāšanas atļauja
Ieroča nēsāšanas atļauja fiziskajai personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā vietā, nēsāt, pārvadāt vai pārsūtīt to, iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot šaujamieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
96. Nēsājot šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri), tas var būt pielādēts (aptverē (cilindrā ir munīcija, aptvere (cilindrs) ievietota šaujamierocī vai gāzes pistolē (revolverī , patrontelpā nav munīcijas), nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts.
97. Fiziskā persona šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri) var nēsāt atklātā veidā, speciālā kabatā (makstī (īsstobra šaujamieroci), ja viņa pilda dienesta (darba) pienākumus un ir formas tērpā, kas atšķiras no ikdienas apģērba.
98. Nēsājot B kategorijas pusautomātisko vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroci ar pielādētu aptveri (cilindru), kas ievietota šaujamierocī, vienlaikus atļauts nēsāt vienu katra šaujamieroča pielādētu rezerves aptveri (cilindru). Rezerves aptvere atrodas speciālā kabatā (makstī . Nēsājot Bkategorijas viena šāviena īsstobra šaujamieroci, tā patronas ir ievietotas speciālā patronu makā.
99. Šaujamieroci atļauts izvilkt no speciālās kabatas (maksts) tikai pašaizsardzības nolūkā, ja konkrētajā situācijā var rasties pamats tā pielietošanai vai izmantošanai. Šaujamieroci atļauts sagatavot šaušanai, ja konkrētajā situācijā iestājas Ieroču aprites likumā noteiktie šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumi.
100. Nēsājot šaujamieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgai ieroča nēsāšanas atļaujai.

18. Ieroča realizēšanas atļauja, fizisko personu tiesības realizēt ieročus un to munīciju, šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizēšanas kārtība.
12.pants. Ieroča realizēšanas atļauja
Ieroča realizēšanas atļauja personai piešķir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar Latvijas Republikas specializēta ieroču tirdzniecības komersanta starpniecību vai pārreģistrēt tos Valsts policijā citai personai.
7. Šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes pistoles (revolvera) un munīcijas realizācija
320. Valsts policijas iestāde pēc fiziskās vai juridiskās personas iesnieguma izsniedz noteikta parauga ieroča realizēšanas atļauju fiziskajai personai (14.pielikums) un juridiskajai personai (15.pielikums).
321. Lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai pilnvarotā persona Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti:
321.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
321.2. uzrāda ieroci un munīciju, kuru vēlas realizēt;
321.3. nodod attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
322. Ieroča realizēšanas atļauju neizsniedz:
322.1. Latvijas Republikā apritei aizliegto ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas realizēšanai;
322.2. ārvalstī reģistrēta ieroča realizēšanai, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizēšanai attiecīgās valsts pilsonim, kuram ir atļauja ieroča realizēšanai;
322.3. Latvijas Republikā reģistrēta ieroča izvešanai no Latvijas Republikas realizēšanai ārvalstī, izņemot realizēšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
323. Ieroča realizēšanas atļaujā norāda ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru), realizējamā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Ieroča realizēšanas atļauju apzīmogo ar zīmogu.
324. Lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, fiziskā persona vai juridiskās personas vadītājs, vai pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.
325. Persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, mēneša laikā pēc tās saņemšanas nodod realizējamo ieroci vai munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un ieroča realizēšanas atļauju, vai mēneša laikā to pārreģistrē Valsts policijas iestādē citai personai, kas saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.
326. Nododot realizācijai šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam, fiziskā persona vai juridiskās personas vadītājs, vai pilnvarotā persona parakstās par tā nodošanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma ieroču vai munīcijas uzskaites žurnālā.
327. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča nodošanas ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, persona, kurai izsniegta realizēšanas atļauja, nodod atļaujas otro daļu Valsts policijas iestādei, kura atļauju izsniegusi.
328. Ja šaujamierocis, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai munīcija nav nodota realizēšanai vai pārreģistrēta citai personai mēneša laikā pēc atļaujas saņemšanas, persona nodod ieroča realizēšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kura to izsniegusi. Valsts policijas iestāde personai izsniedz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju (ja nav beidzies tās derīguma termiņš vai jaunu ieroča realizēšanas atļauju (izņemot gadījumu, ja ieroča realizēšanas atļauja izsniegta sakarā ar ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa nepagarināšanu vai atļaujas anulēšanu).
329. Ieroča realizēšanas atļauju var izsniegt arī tikai šaujamieroča munīcijas realizācijai, attiecīgi norādot munīcijas daudzumu, nosaukumu, marķējumu, kalibru un patronas lodes tipu. Ja fiziskā vai juridiskā persona nevar nodot munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, tā nodod ieroča realizēšanas atļauju, kas tika izsniegta šaujamieroča munīcijas realizēšanai, un realizējamo munīciju Valsts policijas iestādei iznīcināšanai vai izmantošanai.
330. Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, vēlas realizēt vai dāvināt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci citai personai, kurai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja, Valsts policijas iestāde pārreģistrē ieroci šo noteikumu 40.un 41.punktā noteiktajā kārtībā.
331. Juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, ziņas par šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un šaujamieroča munīcijas realizāciju ieraksta ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā.
332. Fiziskā un juridiskā persona gāzes pistoli (revolveri) nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumam vai realizē personai, kura sasniegusi 18gadu vecumu.

19. Ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana.
15.pants. Ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas un atļauju anulēšanas kārtība
Šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī kritērijus termiņa noteikšanai, uz kādu pagarināms atļaujas derīguma termiņš vai anulējama atļauja, reglamentē Ministru kabinets.
2.6.2. Ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana
112. Lai pagarinātu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, fiziskā persona 30 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz motivētu iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
112.1. vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm);
112.2. atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinumus, ja līdz iepriekšējā atzinumā norādītajam nākamās veselības pārbaudes termiņam ir atlicis mazāk par gadu. Ja atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli šai personai izsniegusi šo noteikumu 16.punktā minētā ārstu komisija, psihiatra un narkologa atzinums nav jāiesniedz;
112.3. izziņu no sporta organizācijas, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu (sporta ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai);
112.4. Kriminālistikas pārvaldes izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo šaujamieroci, ja no iepriekšējās izziņas izsniegšanas dienas ir pagājuši pieci gadi (B, C kategorijas vītņstobra šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai).
113. Iesniedzot šo noteikumu 112.punktā minēto iesniegumu, fiziskā persona uzrāda:
113.1. personu apliecinošu dokumentu;
113.2. iesniegumam pievienoto dokumentu kopiju oriģinālus;
113.3. mednieka apliecību (medību ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai);
113.4. ieroci, kura glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņš ir jāpagarina. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kas pagarina tādas atļaujas derīguma termiņu, kura šo noteikumu 54.punktā noteiktajā kārtībā izsniegta citas fiziskās personas īpašumā reģistrētā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanai;
113.5. attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
114. Pagarinot ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šo noteikumu 23.punktā minētos kritērijus.
115. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda ieroča glabāšanas apstākļus iesniegumā norādītajās adresēs, fiziskās personas atbilstību Ieroču aprites likuma prasībām un izskata iesniegumam pievienotos dokumentus. Par pieņemto lēmumu informē fizisko personu šo noteikumu 21., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā.

20. Ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa nepagarināšana un atļauju anulēšana fiziskajām personām. Ieroču un munīcijas nodošana Valsts policijai.
13.pants. Ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa nepagarināšana un atļauju anulēšana fiziskajām personām

Valsts policija fiziskajām personām nepagarina šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai anulē atļauju (arī personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju) pirms termiņa, ja:

2) ierocis nēsāts, pārvadāts, pielietots, izmantots vai no tā veikta treniņšaušana, attiecīgajām personām esot alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā, - uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;
3) iestājušies šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi; см. вопрос 11
4) anulēta vai atņemta uz laiku mednieka apliecība;
5) ierocis nozaudēts nevērīgas glabāšanas dēļ, - uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

116. Ja konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.
117. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 112.punktā minētajā termiņā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām neiesniedz iesniegumu par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, pirms atļaujas derīguma termiņa beigām nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts.
120. Fiziskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas šo noteikumu 119.punktā minētajā termiņā, nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, kā arī ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.
121. Ja fiziskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā nenodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestādei, Valsts policijas iestāde izņem attiecīgo ieroci, munīciju un atļauju un glabā šo noteikumu 391. un 392.punktā noteiktajā kārtībā.
122. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir tehniskā kārtībā, Valsts policijas iestāde fiziskai personai, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju šo noteikumu 119.punktā minētajā termiņā, vai kurai tā anulēta pirms termiņa, izsniedz ieroča realizēšanas atļauju vai nodoto (izņemto) ieroci un munīciju nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, vai ieroci pārreģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka norādītajai personai, ja tai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja.
123. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai atļauju anulē pirms termiņa, Valsts policijas iestāde atļauju anulē arī fiziskai personai, kurai šo noteikumu 54.punktā noteiktajā kārtībā atļauta attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošana medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā.
17.pants. Ieroču un munīcijas nodošana Valsts policijai
Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas termiņš netiek pagarināts vai atļauju anulē pirms termiņa, ierocis un munīcija triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijai vai ar tās atļauju - ieroču tirdzniecības komersantam.

21. Ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa nepagarināšanas un atļauju anulēšanas kārtība. Lēmuma pārsūdzēšana.

116. Ja konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.
117. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 112.punktā minētajā termiņā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām neiesniedz iesniegumu par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, pirms atļaujas derīguma termiņa beigām nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts.

Lēmuma pārsūdzēšana
(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, pagarināt tās derīguma termiņu vai par atļaujas anulēšanu pirms termiņa persona mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas var apstrīdēt Valsts policijas priekšniekam un viņa lēmumu - pārsūdzēt tiesā.
(2) Lēmuma par atteikumu pagarināt ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas derīguma termiņu vai par atļaujas anulēšanu pirms termiņa apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.

22. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties glabāt un pārvadāt šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

23.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus un to munīciju

Tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:
1) juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu;
2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja saņemta Valsts policijas atļauja;
3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk - sporta federācijas) un to kolektīvajiem biedriem, ja saņemta Valsts policijas atļauja;
4) juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus), ja saņemta Valsts policijas atļauja.

23. Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi juridiskajām personām.

24.pants. Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi juridiskajām personām
(1) Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja. Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties bez Valsts policijas atļaujas munīciju atbilstoši savā īpašumā esošajiem ieročiem.
(2) Lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības un kurām ir Latvijas Bankas atļauja, ir tiesības iegādāties un glabāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī izsniegt šos ieročus dienesta lietošanai bankas drošības vai apsardzes dienesta darbiniekiem, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja.
(3) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja šiem darbiniekiem ir dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja.
(4) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus un to munīciju izmantot sportistu treniņšaušanas nodarbībās un šaušanas sporta sacensībās sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.
(5) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem pēc saskaņošanas ar Valsts policiju ir tiesības pieņemt glabāšanai sportistu personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.
(6) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos ieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai.
(7) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās.

24. Juridiskās personas šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču izsniegšana darbiniekiem un uzskaite.

3.3. Šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšana, izsniegšana un uzskaite
182. Juridiskajai personai ir ieroču uzskaites žurnāls un munīcijas uzskaites žurnāls (turpmāk - uzskaites žurnāls), kā arī ieroču un munīcijas izsniegšanas žurnāls (turpmāk - izsniegšanas žurnāls), kuru kopā ar ieroča glabāšanas atļauju glabā ieroču glabātavā.
183. Uzskaites žurnāls un izsniegšanas žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kurā reģistrēti šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.
184. Uzskaites žurnālā norāda:
184.1. katra šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru un patronas lodes tipu;
184.2. ieroču marķējamās sastāvdaļas;
184.3. informāciju par ieroča un tā marķējamo sastāvdaļu nodošanu remontam;
184.4. informāciju par munīcijas izlietojumu.
185. Izsniegšanas žurnālā norāda:
185.1. izsniedzamā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu) un numuru, munīcijas veidu un daudzumu;
185.2. ieroča un munīcijas izsniegšanas datumu un laiku;
185.3. tā darbinieka vārdu, uzvārdu un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas numuru, kuram izsniedz šaujamieroci un munīciju darba vai dienesta pienākumu pildīšanai;
185.4. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi, kurai izsniedz šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju šautuvē (šaušanas stendā ;
185.5. ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis un munīcija pieņemta no fiziskajām personām glabāšanai sporta organizācijā, - ieroča veidu, marku (sistēmu) un numuru, munīcijas veidu un daudzumu, ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru.
186. Persona, kurai izsniedz šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroča munīciju, parakstās izsniegšanas žurnālā par ieroča un munīcijas saņemšanu.
187. Šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izsniedz un pieņem glabāšanai atbildīgā persona.
188. Dienesta šaujamieroci izsniedz tikai darbiniekam, kuram izsniegta dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja. Darbiniekam dienesta šaujamieroci un munīciju izsniedz uz dienesta (darba) pienākumu pildīšanas laiku.
189. Šautuvē (šaušanas stendā šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju personai izsniedz uz treniņšaušanas laiku.
190. Sporta organizācija un valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestāde šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izsniedz personai uz mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību laiku (izņemot fizisko personu, kura saņem savā īpašumā reģistrēto sporta ieroci, kas glabājas sporta organizācijā .
191. Persona šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju pārvadā tikai uz mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietu un no tās - uz ieroču glabātavu, kurā ierocis saņemts.
192. Dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietā persona pārvadā, pārnēsā un nēsā šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci Ieroču aprites likumā un šo noteikumu 96., 97., 98., 99.un 100.punktā noteiktajā kārtībā.
193. Atbildīgā persona pārbauda, kā persona, kurai izsniegts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, ievēro šajos noteikumos noteikto glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas un nēsāšanas kārtību. Ja atbildīgā persona konstatē pārkāpumu, tā izņem ieroci un munīciju, izdara par to attiecīgu ierakstu izsniegšanas žurnālā un informē juridiskās personas vadītāju, kā arī Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos ziņo Valsts policijas iestādei.
194. Persona, kurai izsniegts juridiskās personas šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, pēc mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas nodod ieroci un neizmantoto munīciju atbildīgajai personai un izsniegšanas žurnālā parakstās par tā nodošanu. Nododot dienesta šaujamieroci, darbinieks nodod arī dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju.
195. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod atbildīgajai personai izlādētā veidā, patrona neatrodas patrontelpā, nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts, patronu padošanas mehānisms (ja tas konstruktīvi paredzēts) ir atvienots no ieroča.
196. Pieņemot glabāšanai šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci no personas, kura to nodod, atbildīgā persona pārbauda tā tehnisko stāvokli un izsniegšanas žurnālā norāda attiecīgā ieroča nodošanas datumu, laiku un nodotās munīcijas daudzumu, kā arī konstatētos bojājumus. Ierakstu ar parakstu apliecina atbildīgā persona un persona, kas nodevusi ieroci.
197. Pieņemot glabāšanai sporta organizācijā fiziskās personas īpašumā reģistrētu sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, atbildīgā persona izsniedz ieroča īpašniekam noteikta parauga apliecību (6.pielikums).
198. Ja ieroču glabātavā nav juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas, tā ir aizslēgta, un ir ieslēgta apsardzes un ugunsdrošības signalizācija.
199. Par juridiskās personas ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbild juridiskās personas vadītājs un atbildīgā persona.
200. Par ieroču glabāšanas atļaujas vai dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu juridiskā persona triju darbdienu laikā ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju. Jaunu ieroču glabāšanas atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju nozaudētās atļaujas vietā Valsts policijas iestāde izsniedz pret parakstu juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai pēc noteiktās valsts nodevas samaksas.

25. Ieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa nepagarināšana un atļauju anulēšana juridiskajām personām.
201. Ja juridiskās personas darbība, kurā izmanto dienesta šaujamieročus, tiek izbeigta, tās vadītājs triju darbdienu laikā par to rakstiski informē Valsts policijas iestādi, kurā ieroči reģistrēti, un ar tās izsniegtu ieroču realizēšanas atļauju nodod ieročus un munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, vai Valsts policijas iestāde tos izņem un glabā šo noteikumu 391.un 392.punktā noteiktajā kārtībā. Juridiskā persona ieroču glabāšanas atļauju nodod Valsts policijas iestādei, kura to izsniegusi.
202. Ja konstatēts šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai munīcijas glabāšanas, izsniegšanas vai izmantošanas pārkāpums, Valsts policijas iestāde var noteikt termiņu līdz 30 dienām trūkumu novēršanai. Ja norādītie trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti, ieroču glabāšanas atļauju anulē, izņem ieročus un munīciju un pēc šo noteikumu 391.punktā minētā termiņa atkarībā no ieroča tehniskā stāvokļa tos iznīcina vai nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai.
203. Juridiskā persona, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, iekārto ieroču un munīcijas pieņemšanas un izsniegšanas žurnālu atbilstoši šo noteikumu 185.punktā minētajām prasībām, kā arī uz laiku pieņem glabāšanai un izsniedz ieročus un munīciju šo noteikumu 186., 187., 196. un 197.punktā noteiktajā kārtībā.
204. Šo noteikumu 203.punktā minētā juridiskā persona uz laiku glabāšanai pieņemtos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju glabā slēdzamā seifā vai metāla skapī, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.

228. Juridiskā persona, kura neiesniedz iesniegumu par ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu 30 dienu laikā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, triju darbdienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nodod ieroci, munīciju un tā glabāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ieroči reģistrēti, glabāšanai šo noteikumu 391.un 392.punktā noteiktajā kārtībā.
230. Juridiskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, nodod ieroci, munīciju un attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju Valsts policijas iestādei.
232. Ja ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņš netiek pagarināts, Valsts policijas iestāde:
232.1. izsniedz juridiskajai personai ieroču realizācijas atļauju vai izņem šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un atkarībā no to tehniskā stāvokļa nodod tos ieroču tirdzniecības uzņēmumam, kas atlīdzību par realizāciju izmaksā šai juridiskajai personai;
232.2. pamatojoties uz juridiskās personas iesniegumu, pārreģistrē šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus citai iesniegumā norādītajai personai.
233. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav tehniskā kārtībā, tam mainīta tehniskā klasifikācija, tas pārveidots šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, kā arī citos gadījumos, uz kuriem attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, Valsts policijas iestāde ieroča realizēšanas atļauju neizsniedz, izņem šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju un nodod Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošai izpētei vai, ja Kriminālistikas pārvaldes ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, to iznīcina.

26. Ieroču mantošana un dāvināšana.
7.pants. Ieroču mantošana un dāvināšana
(1) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.
(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus triju darbdienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas pārreģistrē Valsts policijā.
(3) Personiskos apbalvojuma ieročus var saņemt mantojumā, bet ne dāvinājumā.
(4) Personiskā apbalvojuma ieroča mantiniekam ir tiesības;
1) pārreģistrēt uz sava vārda attiecīgo šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
2) Valsts policijā padarīt ieroci neatgriezeniski nederīgu lietošanai un glabāt to piemiņai;
3) nodot ieroci Valsts policijai vai, pēc tam kad ierocis padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, nodot to muzejam, ja ierocis ir pārreģistrēts Valsts policijā.
(5) Šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā ieročus un munīciju 10 darbdienu laikā nodod Valsts policijā glabāšanai uz laiku, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par mantojuma tiesībām.
(6) Ja šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauju, ieročus un to munīciju realizē ar ieroču tirdzniecības komersanta starpniecību mantinieka labā, nodod Valsts policijā vai pēc mantinieka iesnieguma pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

27. Ieroču un munīcijas kolekcijas, atļaujas saņemšanas kārtība. Kolekcijas ieroča un munīcijas iegāde un reģistrēšana.

8.2. Kolekcijas atļaujas saņemšana
336. Muzejs, valsts institūcija, Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kas vēlas saņemt atļauju ieroču un munīcijas kolekcijas veidošanai, ierīko ieroču un munīcijas kolekcijas telpu un iesniedz iesniegumu Valsts policijā.
337. Muzejs šo noteikumu 336.punktā minētajam iesniegumam pievieno:
337.1. reģistrācijas apliecības kopiju;
337.2. līguma kopiju par ieroču un munīcijas kolekcijas telpas īri vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina īpašuma tiesības uz telpām;
337.3. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) muzeja vadītāja amatā.
338. Valsts institūcija un muzejs šo noteikumu 336.punktā minētajam iesniegumam pievieno:
338.1. šādus valsts institūcijas vadītāja (izņemot valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties un savā darbībā izmantot šaujamieročus) un muzeja vadītāja dokumentus:
338.1.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;
338.1.2. psihiatra un narkologa atzinumus;
338.2. tās ēkas izvietojuma plānu un darba laika grafiku, kurā ierīkota ieroču un munīcijas kolekcijas telpa, kā arī veikto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;
338.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču kolekcijas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;
338.4. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, kā arī ar apsardzes uzņēmumu noslēgtā līguma kopiju par ieroču glabātavas apsardzi;
338.5. apsardzes līguma kopiju vai iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības kopiju (izņemot valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties un savā darbībā izmantot šaujamieročus, ja ieroču un munīcijas kolekcijas apsardzi nodrošina tās darbinieki);
338.6. tā lēmuma kopiju, kurš nosaka atbildīgo darbinieku par ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izstādīšanu apskatei (turpmāk - atbildīgais darbinieks);
338.7. to darbinieku sarakstu, kuri ir tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi;
338.8. ja atbildīgajam darbiniekam un darbiniekiem, kuri ir tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas vai atļaujas izmantot valsts institūcijas dienesta šaujamieroci, - šādus minētās personas dokumentus:
338.8.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;
338.8.2. eksāmena apliecību;
338.8.3. psihiatra un narkologa atzinumus;
338.8.4. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu.

339. Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis šo noteikumu 336.punktā minētajam iesniegumam pievieno:
339.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;
339.2. ieroču glabātavas telpu īres (nomas) līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču glabātavas telpu īpašuma tiesības;
339.3. ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai eksāmena apliecību, psihiatra un narkologa atzinumus un apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumentu, vai izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi attiecīgu apmācības kursu šajā izglītības iestādē;
339.4. kolekcijas glabāšanas tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;
339.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču un munīcijas kolekcijas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;3
39.6. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, un apsardzes līguma kopiju.
340. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.
341. Valsts policija pieprasa atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai Valsts policijas iestādei pēc ieroču un munīcijas kolekcijas telpu atrašanās vietas, mēneša laikā pēc šo noteikumu 336.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu:
341.1. izsniegt kolekcijas atļauju;
341.2. atteikt izsniegt kolekcijas atļauju;3
41.3. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu informācijas saņemšanai vai pārbaudes pabeigšanai.
342. Par pieņemto lēmumu Valsts policija informē attiecīgi muzeju, valsts institūciju vai Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni, kas iesniedzis šo noteikumu 336.punktā minēto iesniegumu. Pieņemot personai pozitīvu lēmumu, Valsts policija izsniedz noteikta parauga kolekcijas atļauju (16.pielikums).
343. Kolekcijas atļaujā atkarībā no tās veida norāda muzeja nosaukumu un reģistrācijas numuru vai valsts institūcijas nosaukumu un adresi (fiziskās personas - vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu), atbildīgā darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un kolekcijai iegādāto B, C vai Dkategorijas šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju un numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), ieroču un munīcijas kolekcijas telpas un ieroču glabātavas adresi, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosau kumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.
344. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu aplie cinošas kvīts kopiju par kolekcijas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.
8.3. Kolekcijas ieroča un munīcijas iegāde un reģistrēšana
345. Lai kolekcijai iegādātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kuru iegādei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks saņem ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijā. Ieroča iegādāšanās atļauju neizsniedz Latvijas Republikā aizliegto ieroču un munīcijas iegādei un ievešanai Latvijas Republikā.
346. Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus iegādājas šo noteikumu 38., 39., 40. un 41.punktā noteiktajā kārtībā.
347. Triju darbdienu laikā pēc lietošanai derīga šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks reģistrē to Valsts policijā šo noteikumu 42. un 43.punktā noteiktajā kārtībā.
348. Reģistrējot iegādāto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un tā marķējamās sastāvdaļas, kolekcijas atļaujā ieraksta ziņas par šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci.
349. Ja Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, valsts institūcija vai muzejs šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci vēlas padarīt neatgriezeniski nederīgu lietošanai vai ja tas nav remontējams, ieroci vai munīciju iesniedz komersantam, kuram ir izsniegta Iekšlietu ministrijas speciālā atļauja (licence) veikt šaujamieroču remontu. Komersants ar iesniegto ieroci vai munīciju veic darbības saskaņā ar ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu 9.panta prasībām, lai ieroci vai munīciju padarītu neatgriezeniski nederīgu lietošanai.
350. Ieroci, kurš padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, vai ieroci, kuram nevar noteikt, vai tas izgatavots līdz 1870.gadam vai arī ir tā kopija, un vai no tā nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja, nogādā Kriminālistikas pārvaldē. Kriminālistikas pārvalde 15 darbdienu laikā izsniedz izziņu, kas apliecina, ka ierocis ir padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, vai apliecina minētos datus par ieroci.
351. Ja par neatgriezeniski nederīgu lietošanai ir padarīts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, kas reģistrēts Valsts policijas iestādē, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks Valsts policijā noņem to no uzskaites, uzrādot Kriminālistikas pārvaldes izziņu, kas apliecina, ka šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir padarīts neatgrieze niski nederīgs lietošanai.
352. Kolekcijai iegādātos ieročus un munīciju Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks ieraksta kolekcijas ieroču un munī cijas uzskaites žurnālā. Uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kura izsniegusi kolekcijas atļauju. Muzejs kolekcijai iegādātos ieročus un munīciju uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Nacionālā muzeju krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.


28. Kolekcijas atļaujas izsniegšana pašaizsardzības, sporta un medību ieroču īpašniekam.

8.6. Kolekcijas atļaujas izsniegšana pašaizsardzības, sporta un medību ieroču īpašniekam
369. Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kura īpašumā reģistrēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, savā deklarētajā (reģistrētajā dzīvesvietā ierīko ieroču un munīcijas glabāšanas telpu, kas ir izolēta no citām istabām un palīgtelpām un kuras sienas, logi un durvis atbilst šo noteikumu 164., 165.un 169.punktā minētajām prasībām.
370. Ieroču un munīcijas glabāšanas telpu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu, kura pieslēgta pie apsardzes centrālās novērošanas pults.
371. Šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāšanas telpā glabā seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 2,5 mm un kuri aizslēdzami vismaz ar divām atslēgām. Vītņstobra šaujam ieroča munīcijas glabāšanai seifā vai metāla skapī (metāla kastē ir atsevišķs slēdzams nodalījums.
372. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, šo noteikumu 369.punktā minētais Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis iesniedz iesniegumu Valsts policijā.
373. Šo noteikumu 372.punktā minētajam iesniegumam pievieno:
373.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzi numu par ieroču un munīcijas glabāšanas telpas atbilstību ugunsdrošības notei kumiem;
373.2. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, un apsardzes līguma kopiju.
374. Valsts policija pieprasa Valsts policijas iestādei, kuras darbības teritorijā ierīkota ieroču un munīcijas glabāšanas telpa, atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai. Saņemot atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai, Valsts policija var izsniegt kolekcijas atļauju uz laiku, kas nav lielāks par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.
375. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par kolekcijas atļaujas izsniegšanu un parak stās par atļaujas saņemšanu.

29. Šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas jēdziens un likumā noteiktā šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas kārtība.

29.pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot sporta šaušanu, medību šaušanu vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.
(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) galējas nepieciešamības situācijā, lai:
1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;
2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;
3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;
4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.
(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.
(6) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
30.pants. Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) izmantošanas un pielietošanas kārtība
(1) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai no šaujamieroča izdara brīdinājuma šāvienu.
(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) pielieto, ja:
1) uzbrukums ir pēkšņs;
2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;
3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.
(3) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas gadījumā persona, kura to pielieto, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.
(4) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

(5) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vai gāzes pistoles (revolverus), ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis vai speciālais līdzeklis nav vērsts.

30. Šaujamieroča pielietošanas jēdziens. Likumā noteiktie šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi.

29.pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot sporta šaušanu, medību šaušanu vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.
(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) galējas nepieciešamības situācijā, lai:
1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;
2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;
3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;
4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.
(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.
(6) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

:

31. Šautuvju (šaušanas stendu) kategorijas un to izveidošana.
40.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) kategorijas

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot aukstos ieročus (lokus, arbaletus, metamos nažus, cirvjus), mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;
2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju;
3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī otrās kategorijas šautuvēm atļauto veidu ieročus un to munīciju.
41.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana
(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).
(2) Fiziskajai personai ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) tikai tai piederošā vai tās valdījumā esošā nekustamajā īpašumā.
(3) Otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot fiziskajām un juridiskajām personām, kuras atbilst šā likuma 36.panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem un kuras ir saņēmušas Valsts policijas atļauju un attiecīgās pašvaldības licenci (atļauju). Valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības izveidot šautuves (šaušanas stendus) bez Valsts policijas atļaujas un pašvaldības licences (atļaujas).
(4) Trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja automātisko šaujamieroču glabāšanai.
(5) Ministru kabinets nosaka šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un izmantošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) darbībai, ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē.

32. Drošības prasības šautuvēs (šaušanas stendos).
42.pants. Drošības prasības šautuvēs (šaušanas stendos)
(1) Par treniņšaušanas nodarbību un šaušanas sporta sacensību drošības vispārējo noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas vai mācību šaušanas nodarbību laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šāvēju grupas treniņos vai nodarbībās ir atbildīgs attiecīgās nodarbības treneris vai instruktors. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās ir atbildīgs ieroča lietotājs.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizētājs un sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.
(3) Aizliegts piedalīties treniņšaušanā, kā arī uzturēties šautuvē (šaušanas stendā personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā.
(4) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā.
(5) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas, mācību šaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:
1) pirmās kategorijas šautuvēs vecums nav ierobežots;
2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, - 12 gadu;
3) šaušanai ar D kategorijas šaujamieročiem - 12 gadu;
4) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem - 16 gadu;
5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem - 18 gadu.
(6) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanā, mācību šaušanā vai šaušanas sporta sacensībās piedalās tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora vai trenera norādījumi šīm personām ir obligāti.
(7) Kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī nepieciešamos drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets.
(8) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(9) Šaušanas sporta sacensību tiesnešu sagatavošanu un uzskaiti veic un kategorijas viņiem piešķir attiecīgā šaušanas veida sporta federācija.

33. Treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību kārtība un drošības pasākumi.
42.pants. Drošības prasības šautuvēs (šaušanas stendos)
(1) Par treniņšaušanas nodarbību un šaušanas sporta sacensību drošības vispārējo noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas vai mācību šaušanas nodarbību laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šāvēju grupas treniņos vai nodarbībās ir atbildīgs attiecīgās nodarbības treneris vai instruktors. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās ir atbildīgs ieroča lietotājs.
(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizētājs un sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.
(3) Aizliegts piedalīties treniņšaušanā, kā arī uzturēties šautuvē (šaušanas stendā personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā.
(4) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā.
(5) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas, mācību šaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:
1) pirmās kategorijas šautuvēs vecums nav ierobežots;
2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, - 12 gadu;
3) šaušanai ar D kategorijas šaujamieročiem - 12 gadu;
4) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem - 16 gadu;
5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem - 18 gadu.
(6) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanā, mācību šaušanā vai šaušanas sporta sacensībās piedalās tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora vai trenera norādījumi šīm personām ir obligāti.
(7) Kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī nepieciešamos drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets.

34. Šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšana pāri Latvijas Republikas robežai.
44.pants. Šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšana pāri Latvijas Republikas robežai
(1) Šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai, izņemot šā likuma 38.panta piektajā daļā noteikto gadījumu, ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, bet to pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs - Eiropas šaujamieroču apliecība.

(2) Fiziskajām personām ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauju vai attiecīgi Eiropas šaujamieroču apliecību Valsts policija izsniedz tikai sporta un medību šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai. Pārvadāt šaujamieročus un munīciju uz Eiropas Savienības dalībvalsti atļauts, ja attiecīgās valsts kompetenta iestāde personai Eiropas šaujamieroču apliecībā ir izdarījusi attiecīgu atzīmi, kas apliecina, ka personai ir pamatots iemesls un tiesības pārvadāt šaujamieroci un munīciju attiecīgajā dalībvalstī, ja šajā valstī nav noteikta citāda kārtība. Attiecīga atzīme Eiropas šaujamieroču apliecībā fiziskajai personai jāsaņem arī no tās valsts kompetentas iestādes, kuru šī persona šķērso tranzītā, ja šajā valstī nav noteikta citāda kārtība.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta šaujamieroču ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas robežai B kategorijas īsstobra šaujamieročus makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(5) Muitas iestāde par katru gadījumu, kad šaujamieroci vai munīciju ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, pārvadā tranzītā vai pārsūta, nekavējoties ziņo Valsts policijai, un Valsts policija par katru šaujamieroča iegādes gadījumu ziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei, kā arī galamērķa valsts kompetentajai iestādei un sniedz informāciju par šaujamieroča vai munīcijas tranzītu vai pārsūtīšanu.

(6) Šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu vai militārās pirotehnikas, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu pārsūtīšanu vai pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai kontrolē muitas iestādes.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz atļauju šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču ievešanai Latvijas Republikā, izvešanai no Latvijas Republikas un tranzītam caur Latvijas Republiku, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(8) Eiropas Savienības rekomendācijām atbilstošu Eiropas šaujamieroču apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.

34. Ieroču un munīcijas komerciālā aprite (likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) un likumā noteiktā ieroču un munīcijas eksporta, importa un realizācijas kārtība).
36.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumi

(1) Lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu vai palīgierīču ražošanu (izgatavošanu), kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu (izņemot pašaizsardzībai paredzētos gāzes baloniņus) remontu, šo priekšmetu komercizstāžu rīkošanu, to realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportu, importu vai tranzītu vai sniegtu pakalpojumus saistībā ar minētajiem priekšmetiem, komersantam ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) atsevišķiem komercdarbības veidiem. Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var noteikt atsevišķu veidu 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuru dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un kuru darbinieki, kas tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi (ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi), un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.

(3) Speciālās atļaujas (licences) pēc valsts nodevas samaksāšanas izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(4) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga nepagarināt tās derīguma termiņu, apturēt uz laiku tās darbību vai anulēt to, ja:

1) konstatēts, ka komersants speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē iekļautie nosacījumi.

(5) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.

(6) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, tās derīguma termiņa pagarināšanas un speciālās atļaujas (licences) anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, kā arī kārtību, kādā komersanti veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003., 22.04.2004. un 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)
37.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Iekšlietu ministrija izsniedz šā likuma 36.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības ražot (izgatavot), remontēt, eksponēt izstādēs, realizēt, eksportēt, importēt vai pārvadāt tranzītā:

1) A kategorijas ieročus un munīciju to juridisko personu vajadzībām (importam vai remontam), kurām šajā likumā paredzētas tiesības iegādāties noteiktus A kategorijas šaujamieročus un munīciju;

2) B, C un D kategorijas sporta un gludstobra medību šaujamieročus;

3) B un C kategorijas vītņstobra sporta vai medību šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

4) pašaizsardzībai paredzētos B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem;

5) pneimatiskos ieročus;

6) aukstos ieročus;

7) speciālos līdzekļus (izņemot to remontu);

8) 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehniskos izstrādājumus (izņemot to remontu);

9) B, C un D kategorijas sporta, medību vai pašaizsardzībai paredzēto šaujamieroču, pneimatisko ieroču vai gāzes pistoļu (revolveru) munīciju (izņemot tās remontu), to sastāvdaļas un palīgierīces;

10) sprāgstvielas (ieskaitot šaujampulveri) vai spridzināšanas ietaises (izņemot to remontu).

(2) Aizsardzības ministrija izsniedz šā likuma 36.pantā minētās speciālās atļaujas (licences):

1) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču un Stratēģiskas nozīmes preču saraksta sadaļā "Ieroču, munīcijas un bruņojuma saraksts" minēto preču importam - Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām - un šo priekšmetu eksportam un tranzītam;

2) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas ražošanai (izgatavošanai), kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču ražošanai (izgatavošanai);

3) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai - Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

(3) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) kārtību, ieroču remonta kārtību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Sprāgstvielu atbilstības novērtēšanu un marķējumu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
38.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, eksporta, importa un tranzīta kārtība

(1) Komersantiem ir tiesības realizēt ieročus, speciālos līdzekļus, munīciju vai pirotehniskos izstrādājumus tikai speciāli iekārtotos veikalos vai no noliktavām, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē .

(2) Uz septiņas dienas ilgu laika posmu pirms Latvijas Republikā oficiāli noteiktajām svētku dienām, saskaņojot ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldību, komersantiem, kuriem ir speciālā atļauja (licence), Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz speciālo atļauju (licenci) 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai nespecializētos tirdzniecības objektos.

(3) Komersants par katra šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizēšanu triju darbdienu laikā ziņo Valsts policijai un sniedz tai informāciju par pircēju un realizēto ieroci.

(4) Komersantiem atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizācija, ar kuriem kontrolšāvieni Valsts policijā izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

(5) Katram eksporta, importa vai tranzīta darījumam ar vītņstobra šaujamieročiem, to munīciju, sastāvdaļām un palīgierīcēm, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, propelentiem, kā arī ar 2., 3. un 4.klases pirotehniskajiem izstrādājumiem un militāro pirotehniku nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta licence. Šīs licences izsniedz Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās licences nav nepieciešamas valsts drošības iestādēm, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldei, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, prokuratūrai, pašvaldības policijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm ieroču vai munīcijas importam, kas veikts bez komersantu starpniecības.

(7) Komersanti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militārās pirotehnikas pārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā.

(8) Pārsūtot vītņstobra šaujamieročus pāri Latvijas Republikas robežai uz laiku - izstādēm, demonstrēšanai vai remontam, šaujamieroču tirdzniecības komersantiem nepieciešamas šā panta piektajā daļā minētās licences.

(9) Ieroču un munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militārās pirotehnikas eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

::

35. Noziedzīgs nodarījums, noziedzīgu nodarījumu klasifikācija.
6.pants. Noziedzīga nodarījuma jēdziens

(1) Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

(2) Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.
7.pants. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija

(1) Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.

(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods.

(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.

36. Kriminālatbildības pamats. Noziedzīga nodarījuma jēdziens.
1.pants. Kriminālatbildības pamats

(1) Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu nosaka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.
6.pants. Noziedzīga nodarījuma jēdziens

(1) Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

(2) Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.

37. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību - nepieciešamā aizstāvēšanās.

29.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

(1) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(2) Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

(3) Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma.

(4) Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai griezties pēc palīdzības pie citām personām.

38. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību - galējā nepieciešamība.
32.pants. Galējā nepieciešamība
28.pants. Kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu veidi

Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst šajā likumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana.
Galējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud valsts vai sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību.

39. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību - aizturēšana, radot personai kaitējumu.
31.pants. Aizturēšana, radot personai kaitējumu
(1) Aizturēšana, radot personai kaitējumu, ir darbība, kas vērsta pret tādu personu, kura izdara vai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Kriminālatbildība par šo darbību neiestājas, ja nav pieļauta personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.
(2) Persona, kura, izdarot aizturēšanu, ir pārkāpusi aizturēšanas nosacījumus, atbild par šo nosacījumu pārkāpšanu.
(3) Ja darbības, ar kurām aizturamai personai rada kaitējumu, nav bijušas nepieciešamas tās aizturēšanai, atbildība par radīto kaitējumu iestājas uz vispārējiem pamatiem.
(4) Nav krimināli sodāma kaitējuma radīšana aizturamai personai aiz neuzmanības.

40. Atbildība par ieroču, munīcijas un sprāgstošu vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu - nodarījuma būtība un paredzētais sods.
181.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana
Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā vai izvešanas no Latvijas Republikas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā, izvešanas no Latvijas Republikas vai izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Par gāzes pistoles (revolvera) glabāšanas vai nēsāšanas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par aukstā ieroča nēsāšanas vai mazas enerģijas pneimatiskā ieroča vai aukstā ieroča (loka, arbaleta, metamā naža, cirvja vai cita aukstā ieroča) izmantošanas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
233.pants. Šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļauta izgatavošana, remontēšana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana un realizēšanas noteikumu pārkāpšana
(1) Par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises realizēšanu personai, kurai nav attiecīgas atļaujas vai speciālas atļaujas (licences), vai par citu realizēšanas noteikumu pārkāpšanu atkārtoti gada laikā, ja to izdarījusi persona, kurai ir attiecīga realizēšanas atļauja vai speciāla atļauja (licence), -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
(2) Par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar arestu, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
235.pants. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, iegādāšanos, nēsāšanu un glabāšanu un par gāzes pistoles (revolvera) un tās munīcijas izgatavošanu
Personu, kas labprātīgi nodevusi bez attiecīgas atļaujas izgatavotu, iegādātu, nēsātu vai glabātu šaujamieroci, šaujamieroča munīciju, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaisi vai bez attiecīgas atļaujas izgatavotu gāzes pistoli (revolveri) vai tās munīciju, atbrīvo no kriminālatbildības, ja personas darbībās nav cita noziedzīga nodarījuma sastāva.

41. Atbildība par šaujamieroču un munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu - nodarījuma būtība un paredzētais sods.
236.pants. Šaujamieroču un šaujamieroču munīcijas nevērīga glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu nevērīga glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana
(1) Par šaujamieroča vai šaujamieroča munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises nevērīgu glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, kuri regulē ieroču apriti, ja ar šādu nodarījumu citai personai radīta iespēja iegūt šo šaujamieroci, šaujamieroča munīciju, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaisi, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem.
(2) Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem.

42. Atbildība par šaujamieroča pielietošanas nosacījumu un kārtības pārkāpšanu - nodarījuma būtība un paredzētais sods.
Par šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
237.pants. Šaujamieroču, gāzes pistoļu (revolveru) un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšana un sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas kārtības pārkāpšana
(1) Par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu vai sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai atļauts iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci vai kurai ir tiesības izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, un ja ar to radīts ievērojams mantisks zaudējums vai izraisītas smagas sekas, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
(2) Par gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu, ja ar to radīts ievērojams mantisks zaudējums vai izraisītas smagas sekas, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

43. Atbildība par šaujamieroču un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no tās noteikumu pārkāpšanu, kā arī šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju darbinieki, kuriem ir attiecīgas atļaujas - pārkāpuma būtība un paredzētais sods.
Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā, izvešanas no Latvijas Republikas vai izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

44. Atbildība par šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no tās noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas fiziskās personas, kurām ir attiecīgas atļaujas - pārkāpuma būtība un paredzētais sods.
Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā vai izvešanas no Latvijas Republikas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

45. Šaujamieroča (9mm Makarova pistoles) un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča uzbūve, galvenās sastāvdaļas un mehānismi.
46. Šaujamieroča (9mm Makarova pistoles) nepilnā izjaukšana un salikšana, tās uzbūve, galvenās sastāvdaļas un mehānismi.
47. Šaujamieroča pielādēšana, sagatavošana šaušanai un izlādēšana, ievērojot drošības nosacījumus.
48. Šaujamieroča darbības princips un uzbūve, šaujamieroča tīrīšana, iespējamās kļūmes šaujot ar netīrītu šaujamieroci.

II Normatīvie akti :

1. Ieroču aprites likums.
2. Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība".
3. Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.538 - "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi" - 4. un 5.nodaļa.
4. Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumi Nr.159 - "Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi".
5. Krimināllikuma 1., 6.-11., 29., 31., 32., 233.-237.pants.
6. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181. un 183.pants.

Вроде всё. К сожалению, символы латышского алфавита с первого раза не проходят нормально, пришлось эксперементировать, но вроде получилось.

Маленький комментарий к опубликованным здесь ответам:
1. Ответы я готовил для себя, не только с целью сдать экзамен но и с целью понимать, поэтому некоторые из них достаточно длинные и объемные, конечно заучивать все не надо, но как минимум прочесть и понимать не помешает.
2. Только сейчас обратил внимание, что где-то с 30 вопроса идет путаница в нумерации, на самом деле, все ответы идут в том порядке, в котором они опубликованы на сайте МВД, т.е. есть ВСЕ ответы, кроме нескольких последних касающихся практических вопросов владения и устройства оружия.
3. Когда готовил ответы, не думал, что ответы будут опубликованы, поэтому некоторые дополнения и исправления делал в своей рабочей, распечатанной версии и от руки. Завтра/послезавтра напишу, изменения и дополнения в данной теме.
4. Нормативные акты НА ЛАТЫШСКОМ ЯЗЫКЕ использовал актуализированные на сегодняшний день, если есть расхождения в лат. и русской версии, то правильно то, что на гос. языке.
Вот собственно и все, будут вопросы или нужна будет другая помощь в освоении/работе над материалом обращайтесь смело.
С уважением Игорь.

Скажите, а с чего начинать гражданскому? Надо ехать на Клияну и платить какую-то пошлину, чтоб на курсы записаться? И сколько сами курсы длятся? При условии, что все справки для разрешиловки готовы уже. И курсы+экзамен во сколько денег обойдется?

Originally posted by Fishkanutaja:
Скажите, а с чего начинать гражданскому? Надо ехать на Клияну и платить какую-то пошлину, чтоб на курсы записаться? И сколько сами курсы длятся? При условии, что все справки для разрешиловки готовы уже. И курсы+экзамен во сколько денег обойдется?

Курсы совершенно необязательны.
Записаться на экзамен можно по телефону - 67086923
Можно также подъехать на Клияну (с оплаченной платежкой на 5,13лат) и взять у них учебные материалы, если они нужны.
Ответы на вопросы экзамена есть в этой ветке, а сами нормативные акты на лат. языке можно взять с www.likumi.lv .
На русском у меня есть, но не все (Правила МК 159 и 538 у меня на латышском). Могу выслать.
Если с Макаровым дела иметь не приходилось, то прямо на Клияну можно сходить на консультацию, которая стоит 12,31 (звонить договариваться по телефону 67086929. звонить долго и часто.. . трубку могут не брать

Экзамен по такой схеме получится 48+5,13+12,31=65,44

Удачи.

Пошлину можно заплатить только через банк, и потом с платежкой идти на экзамен, цена 48 Ls.Экзамен проходит каждую среду в 14.00.Записываться надо или на Клияну или по телефону. Одни курсы проводят в том же здании у Талиса, длятся неделю или две, стоят около 50 Ls,другие по Риге, ищите в объявлениях. Не знаю как сейчас, а в 2007 году медицинские справки от психолога и нарколога были актуальны месяц, это сами врачи говорили, так что с ними вы может и поспешили. Так же не забывайте, что удостоверение об окончании курсов первой медпомощи сейчас действительно 5 лет с момента получения.

Чему на курсах учат еще такому, чего в билетах нету?

п.с. это не мне надо, это брату. У самой ПМ есть. Спрашиваю потому, что незнаю самой его учить или на курсы отправлять лучше, чтоб уж точно сдал.. .

Originally posted by Fishkanutaja:

Чему на курсах учат еще такому, чего в билетах нету?

Сомневаюсь, что кто-то из форумчан на них ходил, по крайней мере пока никто не признался.
Ведь если уж человек тут появился - значит ищет материалы для подготовки самостоятельно.
Пока все успешно сдают, недавно считали, на одном недавнем экзамене из 18 сдающих было 5 человек написавших об этом тут, или на местном форуме, где аналогичная тема есть давно (ссылка выше).
Читают думаю больше.

Поэтому за курсы не скажу, вот консультация - точно полезна.

Добавления, к ответам:
1. Вопрос 4. нет определения понятия патрон, пропелент, заряд. Надеюсь, все сами смогут открыть закон об обращении с оружием и посмотреть точную дефиницию, текст закона есть на данном форуме.
------
2. Вопрос 19. Дополнить: Продление срока действия разрешения на приобретение: в течении 3х дней посл окончания срока действия текущего разрешения, если не успели приобрести подается заявление на продление срока действия разрешения, и если нет обстоятельств препятствующих продлению (прим. ст 20 Закона об обороте оружия)то разрешение продлевается, о чем в разрешении делается соответствующая запись. Продлевать разрешение надо там же где оно было выдано.
------
3.Вопрос 25. Начать ответ с:
Юр. лицам разрешение не продлевается либо аннулируется досрочно если: 1. Нарушен порядок обращения с оружием.
2. Истек срок действия специального разрешения.
3. Юр. лицо ликвидируется или приостанавливает свою деятельность.

Originally posted by Advokate1:

Добавления, к ответам:
1. Вопрос 4. нет определения понятия патрон, пропелент, заряд

Наверное, не заряд, а снаряд?

Наверное, не заряд, а снаряд?

Да, конечно :-).

Опять планирую сдачу экзамена. Киньте, плс линк или вопросы с ответами на э-мейл на русском языке.